Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 2.martā kļuvis pieejams pilns nolēmums SIA „Ķengaraga nami” prasības lietā par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas un personas pretprasībā pret Rīgas domi un Rīgas pašvaldības SIA „Ķengaraga nami” par lēmuma atcelšanu un dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu. Izskatījis Rīgas domes kasācijas sūdzību, Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 13.aprīļa spriedumu, ar kuru prasība par izlikšanu no dzīvojamās telpas tika noraidīta un nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. Senāta spriedums nav pārsūdzams.
Senāta ieskatā apelācijas instances tiesa, atzīstot, ka atbildētājam saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14.panta ceturto daļu ir tiesības kā īrnieces ģimenes loceklim prasīt īres līguma noslēgšanu mirušās īrnieces vietā, jo viņu starpā pastāvēja laulāto faktiskās attiecības (partnerattiecības), ir pārkāpusi savu kompetenci, nepamatoti paplašinot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantā noteikto īrnieka ģimenes locekļu loku. Likums nosaka, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes. Minētā panta izpratnē citas personas nevar atzīt par īrnieka ģimenes locekļiem.
Atbilstoši Civillikuma noteikumiem laulība ir divu pretēja dzimuma personu līgums par kopdzīvi. Lai šāds līgums gūtu tiesisku spēku, Civillikums nosaka tā noslēgšanas kārtību, šāda līguma publiski tiesiskās sekas un nozīmi.
Turpretī partnerattiecības (faktiskā kopdzīve), atšķirībā no laulības, nebalstās uz likumā noteiktajā kārtībā noslēgtu līgumu par kopdzīvi, citiem vārdiem sakot, tāda kopdzīve pastāv bez kāda tiesiska pamata. Tādēļ partnerattiecībām nav piemērojamas laulības līguma sekas nedz personīgo tiesību, nedz mantisko attiecību sfērā. Tādējādi no tiesību viedokļa par partnerattiecībām var runāt tikai kā par faktu, kas pats par sevi nekādas tiesiskas attiecības nenodibina.
Senāts uzskata, ka ir nepieciešama likumdevēja nepārprotama izšķiršanās par jautājumu, vai tiesiski ir atzīstamas partnerattiecības, citiem vārdiem sakot, vai divu personu faktiskai kopdzīvei ir tādas pašas tiesiskās sekas, kādas ir, noslēdzot laulību. Ņemot vērā sabiedriskajā telpā un Saeimas komisijās periodiski aktualizētās diskusijas šajā jautājumā, kas nav novedušas pie vienota viedokļa, kā arī Tieslietu Ministrijas nodrošināto pētījumu „Par vīrieša un sievietes nereģistrētu partnerattiecību tiesisko regulējumu Eiropā un Latvijā”, Senāts secina, ka normatīvo aktu grozīšana vai atsevišķa akta izstrādāšana minētā jautājuma sakarā tiek apsvērta, taču vēl nav veikta. Tas savukārt nozīmē, ka ne Senātam, ne arī tiesu instancēm, kas izskata civillietas pēc būtības, nav kompetences tiesību tālākveidošanas ceļā divu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam. Tas izriet no varas dalīšanas principa, kas nošķir likumdevēju no tiesu varas un leģitimē tiesu veikt tiesību jaunradi tikai gadījumos, kad tā nav saistāma ar iejaukšanos likumdevēja pilnvarās.
Lietā ir tālākminētie apstākļi:
2007.gada janvārī mirusi persona, kura 2003.gada 5.augustā ar Rīgas pašvaldības SIA „Ķengaraga nami” bija noslēgusi dzīvojamās telpas īres līgumu par vienistabas dzīvokļa Rīgā īri uz nenoteiktu laiku un 2003.gada nogalē noslēgusi apakšīres līgumu ar savu kopdzīves partneri.
Pēc īrnieces nāves, Rīgas domes izīrēšanas komisija atteikusi noslēgt īres līgumu ar apakšīrnieku par strīdus dzīvokļa izīrēšanu un cēlusi tiesā prasību par izlikšanu no dzīvojamās telpas, norādot, ka līdz ar strīdus dzīvokļa īrnieces nāvi atbildētājs ir zaudējis apakšīres tiesības un tāpēc strīdus dzīvokli viņš lieto bez tiesiska pamata.
Apakšīrnieks, kas ir atbildētājs lietā, cēlis pretprasību pret Rīgas domi un Rīgas pašvaldības SIA „Ķengaraga nami” par īres līguma noslēgšanu, norādot, ka viņš strīdus dzīvoklī dzīvojis no 1998.gada kā dzīvokļa īrnieces ģimenes loceklis, jo viņam ar īrnieci bijusi kopdzīve, kaut arī laulība nebija noslēgta.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ar 2008.gada 26.marta spriedumu prasību apmierinājusi, bet pretprasību noraidījusi. Tiesa atzinusi par izbeigtu dzīvojamās telpas apakšīres līgumu un izlikusi atbildētāju no strīdus dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, izskatījusi lietu sakarā ar atbildētāja apelācijas sūdzību, ar 2010.gada 13.aprīļa spriedumu prasību noraidījusi, savukārt pretprasību apmierinājusi daļā pret Rīgas domi par lēmuma atcelšanu un dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu. Tiesa atcēlusi apstrīdēto lēmumu un atzinusi, ka starp atbildētāju un Rīgas domi pastāv īres tiesiskās attiecības par strīdus dzīvokli un viņš to lieto tiesiski.
Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa
Autors: Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211
