Saeima šodien, 24. martā pieņēma lēmumu ar 1. aprīli no Augstākās tiesas tiesneša amata atbrīvot Pāvelu Gruziņu. Senators, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks no amata aiziet pēc paša vēlēšanās sakarā ar pensionēšanos.

Taču P.Gruziņš neslēpj, ka tiesneša amatu atstāj ar sarūgtinājumu par likumdevējvaras un izpildvaras pēdējā gada laikā demonstrēto pārākuma attieksmi pret neatkarīgo tiesu varu. Uz to tiesnesis norādījis vēstulē, ko nosūtījis Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei.

Līdz šim P.Gruziņa uzskati par tiesisku valsti ir balstījušies uz valsts varas dalīšanas teoriju - ka katras demokrātiskas valsts pamatā līdzās likumdošanas varai un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. „Nodrošinot katrai no šīm varām iespēju darboties neatkarīgi, tiek nodrošināta demokrātija un tiesiskums. Varas dalīšanas principa ievērošana, pēc mana ieskata, ir likumības un brīvības garants,” vēstulē norāda senators, uzsverot, ka visvājākais posms ir tiesu vara, jo tai nav speciālu instrumentu, lai sevi aizstāvētu, un tā ir atkarīga no likumdevējvaras un izpildvaras gādības un ir viegli ietekmējama no abām.

„Apstiprinājumu manis teiktajam atrodu pirmo divu varu mēģinājumā pēdējā gada laikā „norādīt īsto vietu tiesu varai”, konfrontējot to ar visu sabiedrību, pretnostatot trešo varu pret pirmajām divām. Neesmu pārliecināts, ka tas dos pozitīvu rezultātu,” vēstulē deputātiem saka P.Gruziņš.

Viņš citē vēsturnieku, profesoru Heinrihu Strodu, ka „valstij visbīstamākais laiks ir izcilo uzvaru laiks, varas orgasma laiks”, un vēstuli nobeidz ar Vaterlo kaujas uzvarētāja ģenerāļa Velingtona teikto, ka dažkārt uzvara ir briesmīgāka par zaudējumu. „Kalpojiet tautai un esiet brīvi savos lēmumos!” P.Gruziņš novēl tautas pārstāvjiem, kas ievēlēti 10. Saeimā.

Vienlaikus senators pateicas visiem tiem deputātiem un tautas pārstāvjiem, ar kuriem viņam kā Augstākās tiesas pārstāvim bijis gods sadarboties dažādās Augstākās Padomes un Saeimas komisijās un apakškomisijās jau no 1990. gada, laikā, kad tika laboti vecie likumi un gatavoti jauni, tajā skaitā tādi fundamentāli likumi kā Krimināllikums un Kriminālprocesa likums.

Pāvels Gruziņš par tiesnesi strādājis 32 gadus, 24 no tiem Augstākajā tiesā. Kopš 1990. gada, kad tika atjaunota neatkarīgās Latvijas Republikas Augstākā tiesa, viņš vairāk nekā 20 gadus bijis Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, bet kopš Senāta izveidošanas 1995. gadā - Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs. Ilgus gadus darbojies Tiesnešu disciplinārkolēģijā, kopš 2010. gada ir tās priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni un Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīmi.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211