„Ar aizvadītā gada darbu Augstākā tiesa var būt gandarīta – esam strādājuši smagi, intensīvi un kvalitatīvi,” piektdien, 21.februārī, Augstākās tiesas plēnumā sacīja tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Aizvadītais gads raksturīgs ar divām svarīgākajām aktualitātēm – tiesā saņemto lietu skaita un arī neizskatīto lietu uzkrājuma palielināšanos, kā arī ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas iezīmē Augstākās tiesas reorganizācijas sākumu. Šīm tēmām savos ziņojumos pieskārās visu tiesas struktūrvienību vadītāji, analizējot iemeslus, kādēļ darba apjoms nemazinās, kā arī izsakot savu redzējumu, ko varētu mainīt, lai tiesas darbu efektivizētu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra – plēnuma mērķis ir uzklausīt viedokļus, aktualizēt problēmas, lai rastu to risinājumu un paustu tiesas viedokli likumdevējam un izpildvarai turpmākai rīcībai.

 

Vērtē likumu grozījumu ietekmi uz tiesas darbu un izsaka priekšlikumus darba efektivizēšanai

Vairākas iepriekšējo gadu plēnumos izteiktās idejas sadzirdētas un jau iedzīvinātas likumos, kā piemēru Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs minēja Civilprocesa likumā mainītās normas, ka protestu iesniegšana par spēkā stājušiem nolēmumiem ir vienīgi prokurora kompetence, par advokāta lomas paplašināšanu kasācijas instancē, par maza apmēra lietu pārsūdzības procesu. Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs kā pozitīvas izmaiņas minēja arī iespēju rīcības sēdes lēmumu par kasācijas tiesvedības atteikšanu rakstīt rezolūcijas formā, lietas kasācijas kārtībā skatīt rakstveida procesā, Civillikumā noteiktos līgumsodu ierobežojumus u.c. Tas, kā norādīja departamenta priekšsēdētājs, dod cerību lietu izskatīšanas termiņu samazinājumam, kas civilprocesa kasācijas instancē šobrīd ir visgarākie.

Kā iespēju samazināt pārsūdzēto lietu skaitu Zigmants Gencs minēja arī pirmās un otrās instances tiesu nolēmumu kvalitātes uzlabošanu, kas panākams ar tiesnešu kvalifikācijas celšanu.

 

Administratīvā procesa likumā 2012.gada 1.novembrī izdarīto grozījumu ietekmi uz administratīvo procesu varēja sākt redzēt tieši pagājušajā gadā. Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa atzina, ka administratīvo tiesu sistēmai kopumā ir jūtami uzlabojumi, proti, lietu izskatīšanas termiņi kopumā administratīvajās tiesās ir būtiski samazinājušies. Taču kasācijas instancei ar grozījumiem ir uzlikta papildu slodze, kas palielināja lietu skaitu, kā arī paildzināja vidējo lietu izskatīšanas termiņu Administratīvo lietu departamentā. Saskaņā ar minētajiem grozījumiem departaments, piemēram, izlemj arī tādus procesuālus jautājumus kā kasācijas sūdzību un blakus sūdzību atstāšanu bez virzības.

Veronikas Krūmiņas redzējums tiesas darba efektivizēšanai saistās, pirmkārt, ar plašāku judikatūras analīzi, kas nepieciešama tiesu prakses vienveidībai, šim nolūkam veidojot departamentu analītisko struktūrvienību. Otrkārt, ar tiesnešu palīgu dienesta stiprināšanu, nosakot tiem konkurētspējīgu atalgojumu vienotajā valsts un pašvaldību institūciju atalgojuma sistēmā. Visbeidzot – veicinot tiesiskuma stiprināšanu un juridisko kultūru kopumā, kam būs veltīta arī administratīvo tiesu desmitgadei veltīta konference aprīlī.

 

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe 2013.gadu vērtēja kā nozīmīgu ar to, ka Krimināllikumā izdarīti tik daudz un būtiski grozījumi, ka varētu teikt – likums rakstīts kā no jauna. Grozījumi palielināja tiesu, tai skaitā Krimināllietu departamenta, darba apjomu, jo daudzi tiesu nolēmumi bija jāpārskata un jāatceļ sakarā ar grozījumiem likumā, kas stājās spēkā ar 1.aprīli.

Otrs būtisks pavērsiens departamenta darbā – spēkā stājušos nolēmumu atcelšana un kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar virsprokurora atzinumu par jaunatklātiem apstākļiem saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu. ECT spriedumi un cilvēktiesību izpratnes attīstība aizvien vairāk ietekmē tiesu darbu.

Diskusijas raisījuši vairāki Krimināllietu departamenta veiktie tiesu prakses apkopojumi, it īpaši par piemērotajiem sodiem. Uz tiesu prakses izpētes secinājumiem pamatojoties, izstrādāti priekšlikumi tiesu prakses pilnveidošanai un likumu piemērošanai, piemēram, vēlreiz akcentēta uzmanība uz tiesu ierobežotām iespējām apsūdzību grozīšanā pašreizējā Kriminālprocesa likuma regulējumā.

Par to, ka tiesu darba uzlabojumi nereti ir tikai deklaratīvi, nevis pēc būtības, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs kritiku veltīja likumdevējam un izpildvarai, taču norādīja arī uz nepietiekamu tiesnešu tālākizglītību, kā arī uz pašu pašpārliecinātības un vienaldzības slēpšanu aiz tiesneša neatkarības aizkara. Tiesnešu „sapurināšanā” lielāku lomu būtu jāuzņemas tiesu priekšsēdētājiem, rosinot disciplinārlietas, ja tam ir pamats. Savukārt Krimināllietu departaments, sniedzot atbalstu zemāku instanču tiesnešiem, nolēmis ne tikai apkopot tiesu praksi, lasīt lekcijas Tiesnešu mācību centrā, bet arī doties uz tiesu apgabaliem, lai tiktos ar tiesnešiem un pārrunātu neskaidros un problemātiskos jautājumus.

Vislielākā kritika – audioierakstiem tiesas sēžu protokolu vietā

Likumdošanas procesam attiecībā uz tiesu darba organizāciju viskritiskāko vērtējumu deva Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars. „Šis process ir ārkārtīgi paviršs, sasteigts, nerūpīgs, domājot par kaut kādiem subjektīviem mērķiem,” norādīja G.Aigars.

Pirmkārt, tas ir attiecībā uz tiesu reformu, kas liek Augstākās tiesas palātu tiesnešiem strādāt ne vien lielā slodzē, bet arī stresa apstākļos, ko rada neziņa par nākotni, kas viņus sagaida pēc tiesu palātu likvidācijas.

Otrkārt, rakstveida protokola aizstāšana ar audioierakstu civilprocesā. Likums pieņemts, process sācies, bet tiesām un lietu dalībniekiem nav skaidrs – vai šāds ieraksts ir pierādījuma līdzeklis civilprocesā, kāda ir tā ticamība un kā rīkoties, ja ieraksts tehniskas kļūdas pēc nenotiek? Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs minēja tikai daļu no neatbildētajiem jautājumiem.

Arī Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe savā ziņojumā norādīja, ka vēl nav īsti apjausts tas „efekts”, ko dos viņaprāt sasteigtā audioierakstu ieviešana lietu iztiesāšanā. „Iespējams, ka līdzās anonimizētājiem būs vajadzīgi arī speciālisti trokšņu atšifrēšanā, jo var izrādīties, ka tieši tajā vietā, kur ierakstā ir troksnis, pēc procesā iesaistīto personu ieskata ir noticis liktenīgs pagrieziens strīda izšķiršanā,” sacīja P.Dzalbe, piebilstot, ka šis process nav vērsts uz tiesu darba efektivizēšanu, jo liels laiks, spēks, enerģija, līdzekļi tiek piesaistīti lietām, kurām ir maza saistība ar tiesas spriešanu.

Tiesu reformā par lietām padomāts, par tiesnešiem – vēl ne

„Krimināllietu tiesu palāta veiksmīgi virzās pretim nospraustajam finiša karodziņam jeb 2014.gada 31.decembrim, kad palāta beigs pastāvēt,” savā ziņojumā plēnumā sacīja palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis.

Lietu atlikums no iepriekšējā gada Krimināllietu tiesu palātā ir 139 lietas. Matemātiski rēķinot, tās gada laikā ir iespējams izskatīt, turklāt jaunas lietas palāta vairs nesaņem. Taču, kā norādīja palātas priekšsēdētājs – jārēķinās ar joprojām lielo atlikto lietu skaitu. Piemēram, aizvadītajā gadā lietu izskatīšanu palāta atlikusi 172 reizes.

Kriminālprocesa likumā noteikta precīza kārtība, kas notiks ar tām lietām, ko Krimināllietu tiesu palāta nepaspēs pabeigt – tās lietas, kuras nodotas izskatīšanai palātā līdz 2013.gada 31.decembrim, bet kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta līdz 2014.gada 30.jūnijam, nodos izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai. Arī tās lietas, kuru izskatīšana netiks pabeigta līdz 31.decembrim, nodos izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instancei. E.Kušķis izteica pārliecību, ka šie likuma grozījumi dos iespēju palātai lietu izskatīšanu nozīmēt iespējami ātrāk un paātrinās atlikušo lietu izskatīšanas termiņus.

Taču ne tik skaidra un likumos noteikta kārtība ir attiecībā uz tiesu palātu tiesnešu nākotni pēc palātu likvidācijas. Par to un arī par iespējamo tiesnešu skaita palielināšanu kasācijas departamentos plēnumā izvērsās plašākās diskusijas.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs informēja, ka šobrīd vēl tikai izstrādes procesā ir priekšlikumi par tiesnešu ātrākas pensionēšanās iespēju tiesas reorganizācijas gadījumā, kā arī par kompensācijām, ja tiesneši tiks atbrīvoti no amata.

Attiecībā uz palātu tiesnešu pāriešanu darbā uz kasācijas departamentiem, darbosies līdzšinējā kārtība – Augstākās tiesas priekšsēdētājs lūgs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu par iespējamo kandidātu atbilstību darbam kasācijas instancē un par kandidātiem, kuri būs saņēmuši pozitīvu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, balsos attiecīgā departamenta tiesnešu kopsapulce.

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211