Latvijai ir jāanalizē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi par privātās dzīves neaizskaramību, lai jau laicīgi novērstu likumu nepilnības un paaugstinātu cilvēktiesību ievērošanas līmeni operatīvās darbības preventīvo pasākumu īstenošanas laikā – secināja tiesībsargājošo institūciju, Saeimas, ministriju pārstāvji un mācībspēki, kas 21. martā pulcējās Augstākajā tiesā uz semināru par operatīvo darbību tiesisko regulējumu un izpildi.  

Linards Muciņš, kas deviņdesmito gadu sākumā bija piedalījies Operatīvās darbības likuma izstrādē, semināra diskusiju sākumā pastāstīja par likuma veidošanas mērķiem un tapšanas gaitu. Viņš akcentēja to, ka likums pamatos ir labi uzrakstīts un nebūtu nepieciešams rakstīt jaunu likumu. L.Muciņš iezīmēja vairākas jomas, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi, piemēram, operatīvās darbības gaitā iegūtā informācija būtu vairāk jāsasaista ar kriminālprocesu, kā arī jāievieš konstitucionālo aizstāvības tiesību nodrošināšanas iespēja, precīzi jānosaka operatīvās darbības subjektu tiesības un pienākumi.

Zvērināts advokāts Aloizs Vaznis vērsa uzmanību uz to, ka advokātam šobrīd nav iespējas pārsūdzēt tiesneša akceptētās sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības. Līdz ar to advokātiem nav iespējas pārliecināties, vai sevišķā veidā veikto operatīvās darbības pasākumu īstenošanas gaitā ir ievērotas personu cilvēktiesības.

Seminārā piedalījās arī Zviedrijas Drošības un attīstības politikas institūta pētnieks Valters Kego, kurš stāstīja par Zviedrijas policijas paņēmieniem noziedzības apkarošanā, kā arī par operatīvās darbības pasākumu veikšanas īpatnībām Zviedrijā.

Diskusiju laikā dalībnieki apsprieda arī citu valstu, piemēram, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas tiesisko regulējumu operatīvās darbības pasākumu veikšanai.

Semināru „Operatīvā darbība: tiesiskās regulācijas un organizatoriskās problēmas” organizēja Rīgas Stradiņa Universitāte ar Augstākās tiesas Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas atbalstu. Seminārā piedalījās Saeimas deputāti, Ģenerālprokuratūras, Tiesībsarga biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Aizsardzības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas, Rīgas Stradiņa Universitātes mācībspēki, Augstākās tiesas pārstāvji, kā arī zvērināti advokāti.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211