Augstākā tiesa pēdējā pusgada laikā aizvien biežāk saņem denacionalizētajos namīpašumos dzīvojošo īrnieku iesniegumus, kuros lūgts sniegt Augstākās tiesas priekšsēdētāja skaidrojumu par likuma “Par dzīvojamo telpu īri” piemērošanu sakarā ar Satversmes tiesas 2006. gada 8. marta spriedumu, ar kuru atcelti šā likuma Pārejas noteikumu 4., 5., 7. un 8. punkti, kas noteica „īres griestus” denacionalizētajos namīpašumos. Augstākās tiesas Sūdzību izskatīšanas nodaļas vadītājs Rolands Krauze informē, ka nedēļas laikā tiek saņemti pat desmit šādi iesniegumi.

Taču šāda likuma piemērošanas skaidrojuma sniegšana neietilpst Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetencē. Tas pat būtu pretrunā ar likuma “Par tiesu varu” 11. panta 2. daļas noteikumu, ka nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs dotu tādu skaidrojumu, to varētu kvalificēt kā mēģinājumu ietekmēt tiesas, kurām būs jāskata prasības par īres maksas apmēru noteikšanu gadījumos, kad izīrētājs un īrnieks nebūs vienojušies par īres maksu, kas maksājama pēc 2007. gada 1. janvāra.

Skaidrojumus tiesību normu piemērošanā varētu dot Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce, bet arī tiem ir tikai rekomendējošs raksturs. Šādi skaidrojumi tiek izstrādāti, izpētot noteiktā laikā tiesās pieņemtos spriedumus un vispārinot tiesu praksi. Šādu vispārinājumu var izdarīt, ja tiesās ir uzkrāta pieredze, izskatot konkrētas lietas, un ir uzkrāts zināms daudzums spēkā stājušos tiesas spriedumu šajā jautājumā. Tiesas prakses vispārināšana denacionalizēto namu īrnieku lietās varētu būt iespējama ne agrāk kā 2008. gadā.
Iespējamais problēmas teorētiskais risinājums, ja šādas prasības par īres maksas apmēra noteikšanu tiks iesniegtas tiesās, apspriests Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā un arī apgabaltiesu un rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu seminārā 2006. gada decembrī. Tiesneši aicināti izsvērti un vispusīgi izlemt strīdus gadījumus saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” prasībām un iespēju robežās piemērot arī Patērētāju aizsardzības likuma noteikumus, kas iesaka spriedumu pamatot uz abu pušu vienlīdzību likuma priekšā, kā arī ar Civillikuma 5. pantu, kas paredz tiesas pienākumu, šādas lietas izskatot, vadīties no vispārīgiem tiesību principiem un taisnības apziņas.

Tāpat Augstākās tiesas kompetencē nav izskatīt denacionalizēto namu īrnieku iesniegumus, kuros lūgts izdot rīkojumu atmaksāt viņiem nodarītos zaudējumus un atlīdzību par morālo kaitējumu. Šādus rīkojumus Augstākās tiesas priekšsēdētājs nav tiesīgs izdot.
Augstākās tiesas Sūdzību izskatīšanas nodaļa novērojusi, ka pēdējā laikā masveidā ienākošie denacionalizēto namu īrnieku vārdā rakstītie iesniegumi, kas adresēti neatbilstošas kompetences iestādei, veidoti pēc līdzīga parauga un vienā stilā. Tas varētu nozīmēt, ka kādi “kaktu advokāti” vai “viltus juristi” izmanto cilvēku nezināšanu un piedāvā sagatavot iesniegumus, kuriem nav nekādas tiesiskas nozīmes. Strīdi par dzīvojamās telpas īres maksas apmēra noteikšanu denacionalizētajos namos, ja izīrētājs un īrnieks par to nevienojas labprātīgi, jārisina tiesā vispārējās prasības kārtībā.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211