Kas būtu jāmaina Latvijas tiesu sistēmā? Vai nāvessoda aizstāšana ar mūža ieslodzījumu ir taisnīgs soda mērs? Kāpēc ir tik mazi sodi ārzemniekiem, kuri izrāda necieņu pret Latvijas kultūras pieminekļiem? Vai bērns var sastādīt testamentu? Kad Latvijā tiks juridiski atzītas viendzimuma laulības? Ko darīt, ja nepatīk savs vārds?

Šos un vēl desmitiem citu tikpat dažādu jautājumu Senāta Administratīvo lietu departamenta senatorei Veronikai Krūmiņai uzdeva Ziemeļvalstu ģimnāzijas 12.klašu audzēkņi tiesību zinību stundā Augstākajā tiesā, ko senatore skolēniem vadīja 19. februārī. Senatore skolēnus iepazīstināja ar Latvijas tiesu sistēmu un dažādām lietu kategorijām, savu stāstījumu veidojot, lai atbildētu uz skolēnus interesējošajiem jautājumiem. Viņa sniedza gan konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, gan izteica savas pārdomas par jautājumiem, kas bija vairāk tiesībpolitiski un filozofiski.

 Vaicāta, kādi viņasprāt ir Latvijas tiesu sistēmas mīnusi, senatore Krūmiņa kā pirmo minēja vienveida tiesu prakses trūkumu – pie vieniem apstākļiem tiesa lemj dažādi. Mīnuss ir arī ilgais lietu izskatīšanas termiņš, tiesnešu palīgu un cita tiesas personāla mainība un nepietiekama profesionalitāte, kā arī tas, ka daļa tiesnešu tiesās nonākuši, var teikt, pārpratuma dēļ un nepilnveido sevi. Senatore domā, ka slikti arī tas, ka tiesas nav vienādi noslogotas un ne visām tiesām ir piemērotas telpas. Viņa minēja piemēru, ka Zviedrijas tiesu vestitibilos ir vieta pat psihologam, kura palīdzība tiesu namā nonākušajiem nepieciešama itin bieži.

Savukārt kā Latvijas tiesu sistēmas plusus senatore Krūmiņa minēja administratīvo tiesu izveidošanu 2004. gadā un jaunu un izglītotu tiesnešu ienākšanu Latvijas tiesās. Bet pats lielākais pluss ir Latvijas trīspakāpju tiesu sistēma, kas dod iespēju cilvēkiem savu taisnību skaidrot trīs tiesu instancēs. Tā ir dārga tiesu sistēma, atzina senatore, ko ne visas valstis atļaujas, bet tā ir iedzīvotāju interesēs.

Atbildot uz skolēnu jautājumiem, senatore minēja arī savas dzīves piemērus un pieredzi. Un noslēgumā vēlēja vidusskolēniem atrast savu vietu dzīvē un nekļūdīties profesijas izvēlē. „Jūs nerakstāt melnrakstu savai dzīvei, bet dzīvojat savu dzīvi,” viņa atgādināja un vēlēja strādāt darbu, kas tīkams sirdij, tad dzīve dos gandarījumu.

Augstākās tiesas senatoru tiesību zinību stundas skolēniem Senāta Administratīvo lietu departaments aizsāka 2009.gadā, atzīmējot administratīvo tiesu izveidošanas piecu gadu jubileju. Pērn tajās piedalījās vairāk nekā 700 skolēni no 30 Latvijas skolām. Stundas vadīja gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan senatori. Skolēniem ir iespēja arī apmeklēt Augstākās tiesas muzeju, krimināllietu zāli un vēsturisko Senāta zāli.

Vairākas skolas, kas šo iespēju izmantoja pagājušajā gadā, šogad uz Augstāko tiesu ved citu klašu kolektīvus. Tiek gaidītas arī citas skolas. Jau nākamnedēļ uz tiesību zinību stundu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ieradīsies Ikšķiles skolēni.

Skolēnu kolektīviem, kas vēlas piedalīties senatoru vadītās tiesību zinību stundās un apmeklēt Augstāko tiesu, jāpiesakās un laiks jāsaskaņo Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļā pa tālruni 67020396 vai elektroniski rasma.zvejniece@at.gov.lv.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211