Tiesu varas skats uz konstitūciju piemērošanu. Interesanta vecāko valstu pieredze, detalizēts ieskats Baltijas reģiona pieredzē. Attīstības virzienu tendences un jaunas idejas. Tāds kopsavilkums piektdien notikušajai starptautiskajai konferencei “Augstāko tiesu loma konstitūcijas vērtību stiprināšanā”.

Konferenci Augstākā tiesa rīkoja Satversmes simtgades pasākumu ietvaros, aicinot tajā piedalīties un pieredzē dalīties Augstāko tiesu kolēģus no Igaunijas, Lietuvas, Austrijas, Čehijas un ASV.      

Spēkā esoša 100 un vairāk gadus veca konstitūcija mūsdienās ir samērā liels retums, tādas ir tikai daļā Eiropas valstu – Nīderlandē, Beļģijā, Norvēģijā, Luksemburgā, Austrijā un arī Latvijā. Konferenci atklājot, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs akcentēja šīs domapmaiņas mērķi: dalīties pieredzē par to, kā tas ir – mūsdienās dzīvot ar “vecu” konstitūciju, kas veidota pavisam cita laikmeta sabiedrībai. Par to, ar kādām problēmām sastopas Augstāko tiesu kolēģi citās valstīs konstitucionālo vērtību evolūcijā, par 100 gadus veco normu mūsdienīgu interpretāciju. Arī par to, kā šajā laikā mainījusies sabiedrības vērtību uztvere, par to, kā konstitucionālās uzraudzības mehānismā notiek saspēle starp Augstāko tiesu un konstitucionālo tiesu un citiem aspektiem.

Runājot par 100 gadus vecām vērtībām, Augstākās tiesas priekšsēdētājs norāda: “Neesmu dzirdējis, ka kāds būtu sastapies ar problēmu, ka kāda no Satversmē noteiktajām demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām nebūtu piemērota mūsdienām. Klasiskās vērtības – demokrātija, cilvēka cieņa, brīvība, tiesības uz dzīvību, īpašumu utt. – cilvēku sabiedrībā būtībā nav mainījušās. Tas, ka daudzas cilvēces darbības jomas, piemēram, kibernētika, informātika, kosmosa lidojumi, soctīkli utt., ir radītas krietni pēc Satversmes, nav mainījušas civilizētas sabiedrības pamatos esošos principus un vērtības. Jauni tehniski izaicinājumi neatceļ cilvēka tiesības uz cieņu, brīvību, īpašumu un taisnīgu tiesu.”

Savukārt Latvijas Universitātes docents Jānis Pleps, rezumējot konferenci, noslēgumā uzsvēra tiesu un tiesneša lomu konstitūcijas vērtību stiprināšanā: “Konstitūcija ir tikai nedzīvs teksts, ja nav neviena, kas runā tās vārdā. Konstitūcijai ir vajadzīgs tiesnesis, kas piemēro konstitūciju, saskata problēmu, kad nepieciešams konstitūcijā noteiktā iedzīvināšana, un neapstājas, taisnīgi neatrisinājis šo problēmu. Tikai no tiesneša atkarīgs, vai konstitūcija strādās un būs efektīva, vai paliek grāmatplauktā kā skaista grāmata.” Konstitūcijas spēku rada tiesneši, kas iedzīvina un īsteno konstitūciju katrā valstī.

Gan klātienē, gan videouzrunās konferenci uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, ASV Augstākās tiesas pensionētais tiesnesis Stīvens Breijers.

Konferences pirmā daļa bija par konstitūcijas normu piemērošanas izaicinājumiem mūsdienās. Pamatziņojumu par varas dalīšanas mērķi un tiesas lomu tā sasniegšanā sniedza LU Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova. Par Austrijas konstitūcijas piemērošanas izaicinājumiem Eiropas Savienības tiesību kontekstā referēja Austrijas Augstākās tiesas tiesnesis Gerhards Kurass. Čehijas Augstākās Administratīvās tiesas tiesnesis Zdeneks Kīns runāja par izaicinājumiem konstitūcijas tiešajā piemērošanā.

Konferences otrās daļas tēma bija par konstitūciju kā avotu Augstāko tiesu nolēmumos. Priekšlasījumu par konstitucionalitātes pārbaudes robežām Senāta spriedumos sniedza Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Igaunijas Augstākās tiesas tiesnese Jūlija Lafranka dalījās Igaunijas Augstākās tiesas hibrīdpieredzē – kā tiesai būt starp kasāciju un konstitūciju. Savukārt Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāja p.i. Sigita Rudēnaite analizēja konstitūciju kā avotu Lietuvas Augstākās tiesas nolēmumos.

Konferences materiālus varēs izlasīt nākamajā “Augstākās Tiesas Biļetena” numurā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211