Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros septembrī pievienoti desmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Komerclikuma 280.panta otrās daļas mērķis ir nepieļaut akcionāra dalību balsojumā par tādu lēmumu, kurā viņa personiskās intereses var būt pretrunā ar sabiedrības interesēm. Tāpēc akcionāra, kurš ir padomes vai valdes loceklis, balsstiesību ierobežojums attiecināms arī uz situāciju, kad jāpieņem lēmums par viņa atbrīvošanu no atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

Tēzes:
1. Autortiesību likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam, kurā noteiktas autora tiesības publiskot darbu, ir uztvērējregulējuma nozīme – tas aptver tos darbu publiskošanas gadījumus, kurus likumdevējs nav tieši norādījis minētajā likuma panta daļā.

Tiesai vispirms jānoskaidro, vai uz strīdus darbību nav attiecināms kāds no Autortiesību likuma 15.panta pirmajā daļā tieši norādītajiem publiskošanas tiesību veidiem, un tikai negatīvas atbildes gadījumā tiesa var izvērtēt, vai uz strīdus darbību attiecināmas publiskošanas tiesības Autortiesību likuma 15.panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē.

2. Tiesības aizliegt darba izmantošanu izriet no autora izņēmuma tiesību juridiskās dabas, proti, izņēmuma tiesības piešķir tikai noteiktai personai tiesības rīkoties ar darbu noteiktā veidā vai aizliegt darbu izmantošanu attiecīgajā veidā.

Lai aizstāvētu autoru mantiskās intereses, autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga prasīt galīgo pienākumrīkojumu – aizliegt izmantot organizācijas pārstāvēto autoru darbus. Savukārt tiesai ir pienākums izvērtēt galīgā pienākumrīkojuma samērīgumu, lai šis līdzeklis konkrētās lietas apstākļos būtu taisnīgs pret abām pusēm. Tiesa var pienākumrīkojumu ierobežot, tostarp gan laikā, gan attiecībā uz aizliedzamo darbību veidiem un izpausmēm.

Tēze:
Kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām, kas dibinātas pirms likuma „Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” spēkā stāšanās, imperatīvā kārtā noteiktā pārreģistrācijas vai likvidācijas pienākuma neizpildīšanas sekas ir kooperatīva darbības izbeigšana uz likuma pamata. Šādu kooperatīvu likvidējot, kooperatīva biedriem ir tiesības atgūt savus veiktos ieguldījumus. Ja tiek likvidēts garāžu kooperatīvs, ieguldījumu atgūšana izpaužas kā pašu biedru radītā mantiskā labuma – saimnieciskā kārtā uzceltās garāžas – nošķiršana vai nodošana attiecīgajam kooperatīva biedram, kas ir uzskatāms par tiesisku pamatu nekustamā īpašuma iegūšanai īpašumā.

Tēze:
Nekustamā īpašuma nodoklis ir saistīts ar lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, un tā samaksa zemes īpašniekam ir jāveic neatkarīgi no tā, vai īpašnieks ir fiziska vai juridiska persona, vai zemes gabals ir vai nav apbūvēts un vai tas tiek vai netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, tostarp sniedzot zemes nomas pakalpojumu.

Aprēķinot pievienotās vērtības nodokli valsts zemes nomas darījumam, izdevumi par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajā vērtībā nav ietverami.

Tēzes:
1. Darba likuma 109. panta otrā daļa neierobežo 101. panta piektās daļas piemērošanu.

2. No Darba likuma 74. panta otrās daļas neizriet darba devēja tiesības darbinieku nenodarbināt.

Tēze:
Pirmās instances tiesas kļūda valsts nodevas aprēķinā, kuras pieļaušanā lietas dalībnieks nav vainojams, nedrīkst radīt viņam tik nelabvēlīgas sekas kā tiesību liegšana uz Civilprocesa likuma 440.2 pantā minēto apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu esības pārbaudi apelācijas instances tiesā.

Tēze:
Mantojuma atklāšanās brīdī nenoteikta bērna paternitāte nav uzskatāma par šķērsli mantojuma iegūšanai. Likums neierobežo bērna tiesības celt prasību nolūkā noteikt savu izcelšanos no konkrētas personas.

Tēze:
Lai kreditoram faktiski netiktu atņemta iespēja pārsūdzēt administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu vai daļēju atzīšanu, par kreditora prasījuma iesniegšanas dienu Maksātnespējas likuma 80. panta piemērošanas kontekstā uzskatāma diena, kad novērsti sākotnēji pieteiktā prasījuma trūkumi.

Tēzes:
1. Civillikuma 2352.1panta tvērumā ietilpst arī juridisko personu reputācijas aizsardzība.

2. Saskaņā ar Civillikuma 2352.1panta trešo daļu atbildība iestājas arī par pārmērīgi aizskaroša viedokļa paušanu.

3.  Vārda brīvība neaizsargā tiesības paust viedokli klaji rupjā formā, ja preses publikācijas vienīgais nolūks ir aizvainot. Tomēr žurnālistiem ir tiesības izmantot pārspīlējumus un pat provokāciju, tāpēc arī aizskarošs viedoklis var būt aizsargājams, ja tam ir faktiskā bāze.

Tiesai jāvērtē, vai pastāv kādi notikumi vai cietušā paša izdarītas darbības, kas ir radījušas pamatu konkrētajam viņa personības vai darbības vērtējumam, jāapsver, vai strīdus publikācija aplūko plašākai sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, jāņem vērā izteikumu konteksts un mērķis, publikācijas žanrs un rakstā lietotie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi.

4. Augstāks tolerances slieksnis pret sabiedrības un mediju kritiku ir ne vien politiķiem, bet arī citām publiskām personām, kas rīkojas saistībā ar sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Šāds statuss katrā ziņā piemīt kultūras jomā īpaši nozīmīgas valsts kapitālsabiedrības valdes locekļiem.

 

Pievienots klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)