1 February, 2019
Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti četri Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm
- SKK-255/2018 "Cilvēktiesību garantēšana, nosakot brīvības atņemšanas sodu personai ar invaliditāti" (KL/ Soda noteikšana; KPL/ Kriminālprocesa pamatprincipi; KPL/ Procesuālie izdevumi un to atlīdzināšana)
Tēze:
Apsūdzētā ar invaliditāti ievietošana apcietinājumā pati par sevi nerada cilvēktiesību pārkāpumu, ja vien netiek konstatēts, ka, atrodoties apcietinājumā, apsūdzētais tiek pakļauts tādām ciešanām, kas sasniedz necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās slieksni.
- SKK-643/2018 "Savas vainas neatzīšana un tiesību uz sadarbību neizmantošana nav pamats noteikt bargāku sodu” (KL/ Soda noteikšana; KPL/ Kriminālprocesa pamatprincipi)
Tēze:
Personas tiesības sevi neapsūdzēt, kas ietver sevī arī tiesības neatzīt savu vainu, ir viens no taisnīgas tiesas elementiem. Vainas atzīšana kopsakarā ar pieteikšanos par vainīgu un izdarītā nožēlošanu saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas pirmo punktu ir atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli, kas ir pamats vieglāka soda noteikšanai, savukārt vainas neatzīšana nevar pastiprināt personas atbildību un pasliktināt tās stāvokli lietā.
Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās personas tiesības uz sadarbību, kas var izpausties procesa norises veicināšanā, ir personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, procesuālās tiesības, kuru īstenošanu raksturo šīs personas brīva griba. Savu procesuālo tiesību neizmantošana nevar būt par pamatu bargāka soda noteikšanai.
- SKK-J-348/2018 “Soda noteikšanas prasību ievērošana" (KL/ Sods; KL/ Soda noteikšana)
Tēze:
Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Tiesai nav pienākuma ikreiz noteikt vainīgajam visvieglāko likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus.
- SKK-J-625/2018 “Tiesas pienākums noskaidrot iemeslu, kādēļ apsūdzētais atsakās no aizstāvja" (KPL/ Kriminālprocesa pamatprincipi; KPL/ Personas, kuras īsteno aizstāvību)
Tēze:
Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot aizstāvi. Tomēr, ja apsūdzētais atsakās no aizstāvja, tiesai ir pienākums noskaidrot šīs atteikšanās iemeslu, tostarp, vai apsūdzētais no aizstāvja nav atteicies mantiskā stāvokļa dēļ. (Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturto daļu, likuma redakcijā līdz 2018.gada 24.oktobrim)
