3 December, 2018
Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros novembrī pievienoti četrpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm
- SKK-426/2018 “Lietas taisnīgai izspriešanai nozīmīgi apstākļi un to izvērtēšana tiesas nolēmumā” (KPL/ Spriedums; KL/ Soda noteikšana)
Tēze:
Apsūdzētā ģimenes stāvokļa kā personību raksturojoša apstākļa izvērtējumam ir būtiska nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, individualizēta un taisnīga soda noteikšanā.
- SKK-477/2018 “Alkohola ietekmes fakta konstatēšana kriminālprocesā” (KL/ Soda noteikšana)
Tēze:
Kriminālprocesa likums neierobežo alkohola ietekmes konstatēšanu tikai ar portatīvās ierīces izmantošanu alkohola ietekmes noteikšanai. Par alkohola ietekmes pierādījumiem var būt jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par minēto faktu, tostarp liecinieku liecības un paša apsūdzētā vaļsirdīga atzīšanās.
- SKK-297/2018 “Pierādījumu vērtēšana ir tiesas, nevis liecinieku kompetence” (KPL/ Pierādīšana un pierādījumi)
Tēze:
Par pierādījumiem atzīstamas likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, nevis liecinošās personas sniegtais šo ziņu vērtējums.
- SKK-320/2018 “Tiesas kompetence vienošanās procesā nosūtīt lietu prokuroram pārkāpumu novēršanai” (KPL/ Tiesvedības īpatnības attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos)
Tēze:
Sagatavojot krimināllietu iztiesāšanai tiesas sēdē, lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpuma novēršanai saistībā ar noslēgtajā vienošanās paredzēto sodu tiesnesis var pieņemt, tikai konstatējot Krimināllikuma pārkāpumu gadījumā, ja izraudzītais soda veids nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.
Tiesas kompetences ierobežojums noslēgtajā vienošanās paredzētā soda vērtēšanā neattiecas uz gadījumu, kad lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai tiesa pieņem apspriežu istabā pēc tiesas izmeklēšanas vienošanās procesā. Šajā gadījumā tiesa var pieņemt lēmumu par lietas nosūtīšanu pārkāpumu novēršanai, ja tā konstatē, ka noslēgtā vienošanās neatbilst Krimināllikuma normām bez jebkādām atrunām.
- SKK-408/2018 “Krimināllikuma 185.pantā (Mantas tīša iznīcināšana un bojāšana) paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets un kaitējuma kompensācijas apmēra noteikšana” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu; KPL/ Ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana)
Tēze:
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir bojātā vai iznīcinātā manta vai mantas bojātā vai iznīcinātā daļa, gadījumā, ja to iespējams nodalīt un atsevišķi novērtēt.
Kaitējuma kompensāciju veido noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība un atjaunošanas izdevumi.
- SKK-333/2018 “Ziņu, kuras apsūdzētais sniedzis liecinieka statusā citā kriminālprocesā, pieļaujamība un izmantošana pierādīšanā” (KPL/ Personas, kuras īsteno aizstāvību; KPL/ Citas kriminālprocesā iesaistītās personas; KPL/ Pierādīšana un pierādījumi)
Tēze:
Tiesai jāvērtē apsūdzētā citā kriminālprocesā liecinieka statusā sniegtajās liecībās ietverto ziņu pieļaujamība pierādīšanā izskatāmajā kriminālprocesā, tostarp jāvērtē ziņas par viņa faktisko saistību ar kriminālprocesu, kurā viņš tika pratināts liecinieka statusā, liecinieka statusa ilgums un šā statusa pamatotība visā tā esības laikā, kā arī attieksme pret liecību sniegšanu kontekstā ar tiesībām neliecināt apjomu.
- SKK-413/2018 “Nosacījumi smagāka soda noteikšanai apsūdzētajam apelācijas instances tiesā” (KPL/ Lietas iztiesāšana apelācijas kārtībā)
Tēze:
Smagāka soda noteikšana apelācijas instances tiesā apsūdzētajam pieļaujama tad, kad prokurors apelācijas protestā vai cietušais apelācijas sūdzībā ir lūdzis noteikt smagāku sodu. Prokurora apelācijas protestā vai cietušā apelācijas sūdzībā izteiktajiem prasījumiem par smagāka soda noteikšanu jābūt motivētiem.
Tiesa var pārsniegt apelācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomu, ja tai rodas šaubas par apsūdzētā atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Tomēr tiesa pēc savas iniciatīvas nevar konstatēt jaunus atbildību pastiprinošos apstākļus vai tos vērtēt par sliktu apsūdzētajam.
- SKK-194/2018 "Pretrunīgs tiesas nolēmums par Krimināllikuma 185.pantā (Mantas tīša iznīcināšana un bojāšana) paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu; KPL/ Spriedums)
Tēze:
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par diviem dažādiem darbības vai bezdarbības veidiem – svešas mantas tīšu iznīcināšanu un svešas mantas tīšu bojāšanu.
Par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma aprakstā jānorāda, vai manta ir sabojāta vai iznīcināta. Par pretrunīgu atzīstams tāds par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma apraksts, kurā norādīts, ka manta ir sabojāta, vienlaikus norādot pazīmes, kas raksturo mantas iznīcināšanu.
- SKK-420/2018 "Kaitējuma kompensācijas noteikšana cietušajam par izdevumiem saistībā ar juridiskās palīdzības saņemšanu; Smagāka soda noteikšanas nepieļaujamība apelācijas instances tiesā, ja cietušais pirmās instances tiesā piekritis prokurora izteiktajam viedoklim par sodu un prokurors nav iesniedzis apelācijas protestu" (Skatīt: KPL/ Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana; KPL/ Lietas iztiesāšana apelācijas kārtībā; KPL/ Lietas sagatavošana iztiesāšanai apelācijas instances tiesā)
Tēzes:
1. Pamats kaitējuma kompensācijas noteikšanai ir cietušā pieteikums. Tiesa, izvērtējot iesniegto pieteikumu, nosaka, nenosaka vai noraida pieteikto kaitējuma kompensāciju. Nav izšķirošas nozīmes, kas ir apmaksājis cietušā rēķinus par advokāta sniegto juridisko palīdzību.
2. Smagāka soda noteikšana apsūdzētajam apelācijas instances tiesā pieļaujama tad, kad prokurors apelācijas protestā vai cietušais apelācijas sūdzībā ir lūdzis noteikt smagāku sodu, kā arī tad, ja pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības apsūdzība grozīta uz smagāku. Šajā gadījumā nav nepieciešams, lai prokurors atbalsta cietušā apelācijas sūdzību. Tomēr cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt vairāk par to, ko viņi lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.
- SKK-540/2018 “Pierādījumu vērtēšanas prasības” (KPL/ Pierādīšana un pierādījumi; KPL/ Kriminālprocesa pamatprincipi)
Tēze:
Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.
Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos apstākļus pierāda ar pieļaujamiem, attiecināmiem, ticamiem un pietiekošiem pierādījumiem, kas iegūti, pārbaudīti un novērtēti Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Kriminālprocesa likums neparedz pierādījumu vērtēšanas veidu – objektīva vērtēšana vai objektīvās patiesības noskaidrošana.
Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)
- SKK-465/2018 “Operatīvās detektīvdarbības nošķiršana no operatīvā eksperimenta” (KPL/ Pierādīšana un pierādījumi)
- SKK-536/2018 “Cietušā uzaicinātā juridiskās palīdzības sniedzēja iesniegts kaitējuma kompensācijas pieteikums” (KPL/ Cietušais un viņa pārstāvība)
- SKK-423/2018 “Tiesa, neveicot pierādījumu pārbaudi, nevar konstatēt no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus” (KPL/ Krimināllietas iztiesāšanas vispārīgie noteikumi; KPL/ Iztiesāšana)
- SKK-J-472/2018 “Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu” (KL/ Soda noteikšana)