Kasācijas instance lietas skatīs rakstveida procesā, ja lēmumu būs iespējams pieņemt pēc lietā esošajiem materiāliem – paredz Saeimā 2012. gada 15. martā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājas spēkā ar 1. aprīli.

Likuma grozījumi paredz, ka civillietas tiesas sēdē Senāta Civillietu departaments skata tikai gadījumā, ja nepieciešami lietas dalībnieku papildu paskaidrojumi vai pēc Senāta ieskata šai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā.

Tas, ka grozījumi Civilprocesa likumā stājas spēkā ar 1. aprīli, nenozīmē, ka jau nākamnedēļ Senāta Civillietu departamentā sēdes notiks rakstveida procesā.  To, vai lieta skatāma rakstveida procesā vai tiesas sēdē, noteiks Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija triju senatoru sastāvā. Senāta Civillietu departamenta rīcības sēde, kurā varētu tikt pieņemti pirmie lēmumi par lietu skatīšanu rakstveida procesā, varētu būt aprīļa beigās vai maija sākumā.

Senatoru kolēģija var arī pieņemt lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, un grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka turpmāk šādu lēmumu varēs sastādīt rezolūcijas veidā.

Ja senatoru kolēģija pieņems lēmumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, personām, kuras iesniegušas sūdzību vai protestu, kā arī tām personām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņos, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā, izskaidros tām procesuālās tiesības, informēs par tiesas sastāvu, izskaidros tiesības pieteikt noraisījumu tiesnesim un informēs par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums būs uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Skatot lietu rakstveida procesā, varēs pieņemt arī lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

Šāda kārtība krimināllietu izskatīšanai kasācijas kārtībā rakstveidā jau noteikta Kriminālprocesa likumā. 2011. gadā no Senāta Krimināllietu departamentā izskatītajām 682 lietām tikai četras tika skatītas mutvārdu procesā, bet 445 lietās atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību.

Savukārt Administratīvā procesa likuma grozījumi, kas paredz tādu pašu kārtību administratīvo lietu izskatīšanā, „iestrēguši” Saeimā pirmajā lasījumā, un, kā Augstākās tiesas plēnumā norādīja Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, tas liecina par politiķu vārdu un darbu nesakritību: lai gan politiķi savās programmās ir apņēmības pilni rast risinājumu ilgajiem administratīvo lietu izskatīšanas termiņiem, Saeimā iesniegtie grozījumi Administratīvā procesa likumā nav skatīti ne apakškomisijā, ne komisijā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211