IEVADS
Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā Augstākā tiesa ir augstākas instances tiesa, kas izskata lietas kasācijas instancē. Līdz 2016.gada 31.decembrim Augstākās tiesas sastāvā bija arī apelācijas instance civillietās – Civillietu tiesu palāta. Augstākās tiesas darbības pamats ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Augstākās tiesas izveidošanu, struktūru un kompetenci nosaka likums „Par tiesu varu”. Procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums – nosaka lietu izskatīšanas procesu apelācijas un kasācijas kārtībā.
Likumos noteiktās Augstākās tiesas funkcijas ir:
- tiesas spriešana kasācijas instancē;
- vienotas tiesu prakses veidošana un juridiskās domas attīstība;
- lietu izskatīšana Disciplinārtiesā;
- sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu un kredītiestāžu rīcībā esošo ziņu pieprasījumu akceptēšana.
AUGSTĀKĀS TIESAS DARBĪBAS STRATĒĢIJA
Augstākās tiesas darbības stratēģijā 2014.–2016.gadam bija noteiktas piecas prioritārās darbības jomas:
- profesionāla un taisnīga tiesas spriešana;
- vienveida tiesu prakses veidošana Latvijā;
- sabiedrības uzticēšanās un izpratnes par tiesu varu veicināšana;
- labas pārvaldības principa pilnveidošana;
- Augstākās tiesas reorganizācija.
Augstākās tiesas prioritārie darbības virzieni 2016. gadā tika saskaņoti ar darbības stratēģijā noteiktajiem uzdevumiem un budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.
2016.gada decembrī apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija turpmākajiem trīs gadiem. Stratēģijā 2017.–2019.gadam noteiktas divas prioritāras darbības jomas:
- efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana;
- Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana.
Katrai no šīm jomām izvirzīti mērķi un uzdevumi to sasniegšanai.
Lai tiesas spriešanu kasācijas instancē darītu efektīvāku, Augstākā tiesa uzmanību pievērsīs tiesas spriešanas kvalitātei, pamattiesību ievērošanai, kā arī tiesu prakses apkopošanai un pieejamībai. Tiesas spriešanas efektivitātes uzlabošana saistīta ar tiesnešu un darbinieku tālākizglītību, cilvēkresursu vadības sistēmas attīstību, informācijas tehnoloģiju attīstību un efektīvāku elektronisko dokumentu apriti.
Augstākās tiesas autoritāti stiprinās, nostiprinot kasācijas instances lomu un nodrošinot atklātību tiesas darbā. Jau vairākus gadus Augstākā tiesa mērķtiecīgi realizē sabiedrības tiesiskās izglītošanas funkciju, šis virziens tiks turpināts. Kā savu uzdevumu Augstākā tiesa saredz arī Latvijas Senāta vēsturiskās pēctecības saglabāšanu, jo īpaši Latvijas un tās tiesu sistēmas simtgades laikā.
Apzinoties kopīgo Augstākās tiesas misiju – taisnīgu un efektīvu tiesas spriešanu un tiesu sistēmas neatkarības stiprināšanu – stratēģijas izstrādāšanā piedalījās gan tiesas vadība un Administrācija, gan departamenti un Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa.
INSTITŪCIJAS, KURU DARBĪBU NODROŠINA AUGSTĀKĀ TIESA
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 89.7 pantu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada un Augstākās tiesas Administrācija nodrošina Tieslietu padomes darbu. Tieslietu padome ir tiesu varas koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. 2016.gadā notikušas 13 Tieslietu padomes sēdes (no tām 5 rakstveida procesā), pieņemti 90 lēmumi. Augstākās tiesas Administrācija un Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa piedalījās Tieslietu padomei nepieciešamo dokumentu projektu izstrādē. Administrācija arī organizēja Latvijas tiesnešu konferenci, piesaistot pētniekus par ētikas jautājumiem.
Augstākā tiesa nodrošina arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu disciplinārkolēģijas – darbu. Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja pienākumus pilda viens no Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētājiem, šobrīd – Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi ir pārsūdzami un to tiesiskuma izvērtēšanai Augstākajā tiesā tiek sasaukta Disciplinārtiesa, kuras sastāvā ir seši departamentu tiesneši
AUGSTĀKĀS TIESAS VADĪBA
AUGSTĀKĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma apstiprinājusi Saeima. Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprina uz 5 gadiem un viena persona amatā var būt ne ilgāk kā divus termiņus.
2015.gada 28.maijā Saeima par Augstākās tiesas priekšsēdētāju uz otru termiņu apstiprināja Ivaru Bičkoviču.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence noteikta likuma „Par tiesu varu” 50. un 50.1 pantā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Arī citos speciālajos likumos noteiktas Augstākās tiesas priekšsēdētāja kā tiesu sistēmas augstākās amatpersonas funkcijas, piemēram, pieņemt advokātu, notāru un tiesu izpildītāju zvērestu, viņiem stājoties amatā. 2016.gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēmis 14 zvērinātu advokātu un 3 zvērinātu tiesu izpildītāju zvērestu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav vietnieku, pagaidu prombūtnes laikā priekšsēdētāju pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no departamentu priekšsēdētājiem.
DEPARTAMENTU UN PALĀTAS PRIEKŠSĒDĒTĀJI
Augstākās tiesas departamentu (līdz 2016.gada 31.decembrim – arī tiesu palātas) darbu vada priekšsēdētāji, kurus uz piecu gadu termiņu ievēl Augstākās tiesas plēnums.
2016.gadā piecu gadu termiņš beidzās Krimināllietu departamenta priekšsēdētājam Pēterim Dzalbem, un plēnums 22.aprīlī viņu pārvēlēja amatā uz nākamo termiņu.
ADMINISTRĀCIJA
Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija. Tā ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā „Par tiesu varu” noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.
Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs. Kopš 2008.gada Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.
AUGSTĀKĀS TIESAS PLĒNUMS
Likumā „Par tiesu varu” noteikto un citu aktuālu jautājumu izlemšanai tiek sasaukts Augstākās tiesas plēnums jeb visu tiesnešu kopsapulce. 2016. gadā notika trīs plēnuma sēdes.
26.februārī plēnums izvērtēja iepriekšējā gada Augstākās tiesas darbības pārskatu.
22.aprīlī plēnumā notika divas vēlēšanas – par Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Pēteri Dzalbi un par Disciplinārtiesas locekli no Administratīvo lietu departamenta tiesnešu vidus atkārtoti ievēlēja Vēsmu Kaksti.
14.novembra plēnumā par Satversmes tiesneša amata kandidātu izvirzīts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Jānis Neimanis. Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, un saskaņā ar Satversmes tiesas likumu tiesnešus amatā apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma, bet vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi, un 2017.gada janvārī beidzās Satversmes tiesas tiesneša Ulda Ķiņa pilnvaras, kuru šajā amatā Saeima pirms 10 gadiem apstiprināja pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma.
AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠI
Augstākās tiesas pamatfunkciju – profesionālu un taisnīgu tiesas spriešanu, izskatot konkrētas civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas augstākajā instancē, nodrošina Augstākās tiesas tiesneši, kas ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu departamentos un tiesu palātās nosaka Tieslietu padome. 2016.gadā no 47 Augstākās tiesas tiesnešiem 36 bija departamentu tiesneši (tai skaitā Augstākās tiesas priekšsēdētājs) – Administratīvo lietu departamentā 10 tiesneši, Civillietu departamentā – 17, Krimināllietu departamentā – 8 tiesneši. Tiesu palātas tiesneši bija 12, divi no kuriem pildīja tiesneša amata pienākumus Rīgas apgabaltiesā.
TIESNEŠU SASTĀVA IZMAIŅAS 2016. GADĀ
2016.gadā Saeima Augstākās tiesas tiesneša amatā apstiprināja divas tiesneses – 5.maijā Dzintru Ameriku un 1.decembrī Zani Pētersoni. Tiesnese Amerika turpināja darbu Administratīvo lietu departamentā, kur jau no 2015. gada aizvietoja ilgstošā prombūtnē esošu tiesnesi, bet Zane Pētersone Civillietu departamentā, kur no 2015.gada pildīja tiesneša pienākumus uz vakances laiku.
2.novembrī Civillietu departamenta tiesneša amatā pārcelts Civillietu tiesu palātas tiesnesis Intars Bisters. Arī viņš departamenta tiesneša pienākumus bija pildījis vakances laikā no 2015.gada.
Civillietu tiesu palātā tiesnešu pienākumus uz laiku pildīja Rīgas apgabaltiesas tiesneses Mairita Šķendere, Sandra Krūmiņa, Gunta Freimane un Inese Grauda un Zemgales apgabaltiesas tiesnese Marianna Terjuhana. Beidzot Civillietu tiesu palātas darbību 2016.gada 31.decembrī, tiesneses atgriezās apgabaltiesās.
Savukārt bijušajiem Civillietu tiesu palātas tiesnešiem Inetai Ozolai, Mārai Katlapai, Dacei Jansonei un Arnim Dunduram, kas nav apstiprināti par Augstākās tiesas departamentu tiesnešiem, uzdots ar 2017.gada 1.janvāri pildīt tiesneša pienākumus Rīgas apgabaltiesā. Saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” viņi saglabā Augstākās tiesas tiesneša statusu.
AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠI PAŠPĀRVALDES INSTITŪCIJĀS
Tieslietu padome – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (Tieslietu padomes priekšsēdētājs), Civillietu departamenta tiesnese Ināra Garda (Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece).
Tiesnešu disciplinārkolēģija – Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Civillietu departamenta tiesneši Valerijans Jonikāns un Valerijs Maksimovs, Krimināllietu departamenta tiesnesis Pēteris Opincāns, Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Jānis Neimanis.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija – Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Civillietu departamenta tiesnesis Aivars Keišs, Krimināllietu departamenta tiesnesis Artūrs Freibergs.
Tiesnešu ētikas komisija – Civillietu departamenta tiesnesis Normunds Salenieks un Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dzintra Amerika (no 20.maija.).
TIESNEŠU PAPILDU PIENĀKUMI
Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un tiesnešu pašpārvaldēs tiesneši veic arī citus pienākumus.
Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe ir Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnešu pārstāvis Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Dr.iur. Jautrīte Briede tiesneša darbu apvieno ar profesora amatu Latvijas Universitātē, Dr.iur. Jānis Neimanis ir LU asociētais profesors.
Tiesneši Intars Bisters, Aija Branta, Jautrīte Briede, Pēteris Dzalbe, Valerijans Jonikāns, Aivars Keišs, Veronika Krūmiņa, Zane Pētersone, Normunds Salenieks, Marika Senkāne, Aigars Strupišs, Marianna Terjuhana 2016. gadā bijuši lektori Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Veronika Krūmiņa arī Valsts administrācijas skolā, Jānis Neimanis – Latvijas Pašvaldību mācību centrā, Zane Pētersone – Latvijas sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas apmācības centrā. Tiesneši piedalās darba grupās likumprojektu un likumu grozījumu izstrādāšanai. Edīte Vernuša strādā Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, Veronika Krūmiņa un Jautrīte Briede – Administratīvā procesa likuma grozījumu izstrādei. Aigars Strupišs – Tieslietu ministrijas darba grupā par advokātu biroju juridisko statusu, Komerclikuma grozījumu izstrādes darba grupā un kopā ar tiesnesi Andu Vītolu – Maksātnespējas likuma regulējuma pilnveidošanas darba grupā. Veronika Krūmiņa un Anda Briede piedalās Tieslietu ministrijas darba grupā, kas izstrādā grozījumus Ministru kabineta noteikumos par tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Intars Bisters strādā Tieslietu ministrijas darba grupā par notariālā akta formu darījumiem ar nekustamo īpašumu, Zane Pētersone Kultūras ministrijas darba grupā Autortiesību likuma izvērtēšanai un nepieciešamo grozījumu izstrādei, Vanda Cīrule ekspertu grupā intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Jāatzīmē, ka tiesnešu tieša iesaiste likumprojektu darba grupās mazinās, jo šis pienākums tiek deleģēts departamentu zinātniski analītiskajiem padomniekiem.
Tiesneses Anda Briede, Inguna Radzeviča un Veronika Krūmiņa ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekles, Zane Pētersone – Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas locekle, Marika Senkāne – zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas locekle. Aigars Strupišs darbojas Uzņēmumu reģistra konsultatīvajā padomē.
Tiesneses Jautrīte Briede ir Ministru kabineta apstiprināta Latvijas ad hoc tiesnese Eiropas Cilvēktiesību tiesā. 2016.gadā viņa pildīja ECT tiesneses pienākumus vienā lietā Lielajā palātā.
Zane Pētersone ir Eiropas tiesnešu asociācijas mediācijai (GEMME) valdē un Latvijas pārstāve Eurojust Apvienotajā uzraudzības iestādē. Aija Branta – Latvijas pārstāve Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijā (CEPEJ), Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (CCJE), Eiropas Komisijas tieslietu sistēmu kontaktpersona no Latvijas (Scoreboard).
QR
