• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Chapter 12. Representatives (Sections 82-87)

06.04.2023. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-1/2023

Gan lietas dalībniekiem, gan tiesai ir saistošs Civilprocesa likuma regulējums par apelācijas sūdzībai pievienojamiem dokumentiem, tostarp šī likuma 85. panta otrajā daļā noteiktais pienākums iesniegt dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības pārstāvēt juridisko personu, kas vienlīdz attiecināms uz visām juridiskajām personām, tostarp valsts pārvaldes iestādēm. Likums, izņemot tieši noteiktus gadījumus, tiesai neuzliek pienākumu meklēt informāciju par lietas dalībnieka pilnvarojumu. Ministru kabineta rīkojums par personas iecelšanu valsts sekretāra amatā nav normatīvais akts, tāpēc ar Ministru kabineta rīkojumu iecelta valsts sekretāra pilnvaru apjoms iestādes pārstāvībai civillietā pierādāms, iesniedzot pilnvarojumu apliecinošu dokumentu.

Download

2022. Decision on Ancillary Complaint of the Department of Civil Cases, case No SKC-[E]/2022

1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem noteic speciālu pārstāvja iecelšanas (pilnvarošanas) kārtību, un nacionālās tiesību normas par pilnvarojumu nevar sašaurināt tās tvērumu, tostarp attiecībā uz advokāta pilnvarojumu. Nav pieļaujams tāds Advokātu lietvedības noteikumu tulkojums, kas liedz pārstāvamajam tiesības uz tiesas aizsardzību pārsūdzības kārtībā situācijā, kad advokāta orderī nav norādīta institūcija, kurā zvērināts advokāts pilda uzdevumu, ja lietā iesniegta speciālajam ārējam normatīvajam aktam – Hāgas konvencijai – atbilstoša pieteicēja pārstāvja pilnvara.

Download

22.09.2021. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-1127/2021

Noteikums par sabiedrības likvidatoru tiesībām kopīgi izsniegt pilnvaru attiecas uz pilnvaras izdošanas brīdi. Likumā noteiktajā kārtībā izsniegtas pilnvaras spēku un apjomu vēlāk notikusi amatpersonu maiņa neietekmē.

Download

20.05.2020. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-763/2020

Download

30.09.2019. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-954/2019

Download

31.10.2019. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-316/2019

Ja advokāts kā personas pilnvarnieks veicis konkrētas darbības juridiskās palīdzības sniegšanas ietvarā, tad viņam šo darbību apjoms un kvalitāte ir jāpierāda un saskaņā ar Civillikuma 2305.pantu jāsniedz pilnvarotājam norēķins par uzdevuma izpildīšanu.

Download

31.10.2019. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-272/2019

Download

17.06.2019. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-164/2019

Download

13.11.2018. Asignment Hearing Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-1703/2018

Download

17.04.2018. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-84/2018

Download

27.06.2017. Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-1299/2017

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izdots iekšējais normatīvais akts, kurā reglamentēta advokāta ordera noformēšanas kārtība, ir saistošs ikvienam advokātam. Tajā noteikto prasību ignorēšana pakļauj apdraudējumam pārstāvamās personas tiesības uz taisnīgu tiesu, un būtiski apgrūtina tiesas pienākumu pārliecināties par advokāta statusu un tiesībām veikt procesuālās darbības izpildi, kā arī rada pamatotas šaubas par advokāta profesionalitāti un spēju nodrošināt kvalitatīvu juridisko palīdzību.

Download

08.06.2017. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-1165/2017

Ja juridiskās personas lietu tiesā ved tās amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, tās nav uzskatāmas par “citiem juridisko personu pilnvarotiem pārstāvjiem” Civilprocesa likuma 82.panta otrās daļas izpratnē. Līdz ar to gadījumā, ja juridiskās personas lietu tiesā ved tās amatpersona, atbilstoši Civilprocesa likuma 85.panta otrajai daļai juridiskās personas pārstāvība noformējama ar dokumentiem, kas apliecina šīs amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

Download

17.06.2016. Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-1788/2016

Zvērinātu advokātu orderis apliecina ne vien pilnvarojumu kā tādu, bet arī tiesu sistēmai piederīgas personas – zvērināta advokāta – īpašo statusu. Likums neaizliedz zvērinātam advokātam, tāpat kā jebkurai citai fiziskai personai rīcības brīvību noslēgt pilnvarojuma līgumu Civillikuma 2289. panta izpratnē un darboties saskaņā ar to arī ārpus viņa profesionālās darbības ietvariem, ko regulē Advokatūras likuma normas. Tomēr tiesai visos gadījumos ir jāvar pārliecināties par to, vai konkrētajā lietā attiecīgais pilnvarnieks darbojas privātpersonas vai tiesu sistēmai piederīgas personas zvērināta advokāta statusā.

Download

02.02.2016. Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-996/2016

Download

26.11.2015. Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-2391/2015

Ja advokāts ne tikai sniedz pusei juridisku palīdzību kā tiesu sistēmai piederoša persona, bet viņam uzdots būt arī par puses pilnvarnieku Civillikuma 2289. panta izpratnē, viņam ir nepieciešama gan pilnvara, gan orderis (Civilprocesa likuma 85.panta trešā daļa). Apelācijas kārtībā ir pārsūdzami tikai tiesu spriedumi, un šādā gadījumā atbilstoši Civilprocesa likuma 86. panta otrās daļas prasībām pārstāvja pilnvarā obligāti nepieciešams norādīt tiesības pārsūdzēt nolēmumu. Savukārt uz tiesas lēmumu pārsūdzību attiecināma Civilprocesa likuma C daļas Devītās sadaļas 55. nodaļa „Blakus sūdzības iesniegšana un izskatīšana”, kurā uz speciāla pilnvarojuma nepieciešamību Civilprocesa likuma 86. panta otrās daļas izpratnē nav norādīts, tādēļ šādā gadījumā pārsūdzības tiesības pilnvarā īpaši nav jānorāda.

Download

09.02.2015. Decision of the assignment sitting of the Department of Civil Cases, case No. SKC-2034/2015

Lietas vešana kasācijas instances tiesāCivilprocesa likuma 82.panta septītās daļas izpratnē nozīmē to procesuālo darbību veikšanu, kas atbilst Civilprocesa likuma desmitās sadaļas „Kasācijas tiesvedība" normām. Atzīstams, ka kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota un kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma atbilstoši Civilprocesa likuma 464.1 panta pirmajai daļai, ja kasācijas sūdzību juridiskas personas vārdā nav parakstījusi tās amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai zvērināts advokāts.

Download

28.08.2015. Judgement of the Department of Civil Cases, case No. SKC-187/2015

Personas advokāta statusu apliecina orderis (Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.1 pants), tāpēc tas, un nevis pilnvara, ir dokuments, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei pieprasīt izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no zaudējušās puses.

Download

19.11.2014. Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-2414/2014 and separate opinion of judges Anda Briede, Aivars Keiss, Valerijs Maksimovs, Normunds Salenieks, Aigars Strupiss and Marite Zagere (CHANGE OF CASE-LAW)

Biedrība darbojas kā Civilprocesa likuma 88.panta pirmajā daļā minētā persona un ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 5.punktu, ja tā vēršas tiesā, lai aizstāvētu biedra tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses ar biedrības darbības mērķiem saistītajos jautājumos.

Download

21.02.2012. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-1039/2012

Biedrība, izlietojot Biedrību un nodibinājumu likuma 10.panta otrajā daļā noteiktās tiesības aizstāvēt tiesā savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, civilprocesā īsteno pārstāvību uz Civilprocesa likuma 83. un 84.panta pamata. Tāpēc biedrība nevar pretendēt uz Civilprocesa likuma 43.panta piektajā daļā noteiktajiem atvieglojumiem tiesas izdevumu samaksai.

Download

20.12.2012. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-55/2012

Par prasītāju sabiedrības mazākuma dalībnieku celtā prasībā uzskatāma pati sabiedrība, savukārt sabiedrības mazākuma dalībnieki uzskatāmi par personām, kuras ir tiesīgas pēc būtības pieņemt lēmumus par šīs prasības virzību, līdz ar to arī par procesuālo tiesību īstenotājiem šīs lietas ietvaros, bet valde ir sabiedrības pārstāvis, kas procesuālās darbības var izpildīt tikai saskaņā ar Civilprocesa likuma 86.pantā paredzēto pilnvaru apjomu. Tādējādi sabiedrība savas prasītāja procesuālās tiesības var izlietot tikai saskaņā ar šīs sabiedrības mazākuma piešķirto pilnvaru apjomu.

Download

18.06.2012. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-38/2012

1. Pilnvardevējam ir saistoša šķīrējtiesas klauzula, kuru līgumā pielīdzis pilnvarnieks, jo pārstāvja noslēgtais tiesiskais darījums kļūst par pārstāvamā paša darījumu gan tiesību, gan arī pienākumu ziņā (Civillikuma 1515.pants). Šajā gadījumā pilnvarnieks darbojies tādas pilnvaras ietvaros, kuras izdošanas mērķis ir piešķirt pilnvarniekam pārstāvības varu un parādīt trešajām personām, ka pilnvarniekam ir tiesības darboties pilnvarotāja vārdā pilnvarotās pārstāvības varas robežās. Ja pilnvarotājs uzskata, ka pilnvarnieks, slēdzot līgumu, pilnvarojuma robežas pārkāpis, strīds risināms, ceļot attiecīgu prasību tiesā vispārīgā kārtībā. Lai gan šķīrējtiesas līgumam ir procesuāla līguma juridiskā daba, uz to nevar attiecināt Civilprocesa likuma 86.panta otrās daļas normas par pārstāvja pilnvaru apjomu civilprocesā konkrētās lietas iztiesāšanas ietvaros, jo tajā uzskaitītas procesuālas darbības, kas tiesisko seku nozīmības dēļ ir īpaši norādāmas lietas dalībnieka pārstāvim izdotajā pilnvarā. 2. Šķīrējtiesai ir pienākums rīkot mutvārdu procesu, ja to līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa kāda no pusēm. Civilprocesa likuma D daļas noteikumi neparedz nevienu nosacījumu vai apstākli, kad šķīrējtiesa drīkst ierobežot puses tiesības tikt uzklausītai tiesas sēdē. Pamatotu šaubu iemesls par šķīrējtiesas neatkarības un objektivitātes esamību var būt šķīrējtiesas organizatoriskā struktūra, šķīrējtiesnešu iepriekšējās attiecības ar pusēm, kā arī citi faktori.

Download

22.06.2011. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-215/2011

1. Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punkta norma, kas nosaka, ka tiesa Latvijas pilsonību var atņemt, ja persona, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību, nav imperatīva tiesību norma, un, izvērtējot konkrētos lietas apstākļus un nonākot pie secinājuma, ka pilsonības atņemšana būtu pretrunā samērīguma principam, tiesa var prasību noraidīt. 2. Strīdā par Latvijas pilsonības atņemšanu izšķirošais nav jautājums par to, vai persona Latvijas pilsonību ieguvusi atbilstoši Latvijas likumiem, bet gan tas, vai, iegūstot Latvijas pilsonību, persona nav sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas. 3. Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punkta norma par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu nav tulkojama paplašināti un šis normas sastāvā nevar iekļaut tādu ziņu nesniegšanu, kuras varētu būt svarīgas pilsonības jautājuma izlemšanai, bet kuras atbildīgā valsts iestāde no pilsonības pretendenta nav tieši pieprasījusi. 4. 1961.gada 30.augusta Konvencija par apatrīdisma samazināšanu un Eiropas Padomes 1997.gada Konvencija par pilsonību rekomendē valstīm, ja vien tam nav sevišķu iemeslu, neatņemt personām pilsonību, ja tas var viņas padarīt par apatrīdiem.

Download

23.03.2011. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-116/2011

1. Lai gan Civilprocesa likuma 73.panta normu izpratnē puses pārstāvis līdz ar attiecīga pilnvarojuma izsniegšanu iegūst lietas dalībnieka procesuālo statusu, minētais, kā uzskata Senāts, nedod pamatu atzinumam, ka pavēste, ar kuru uz tiesu aicināta juridiska persona, nosūtāma tās pārstāvim. Apstāklis, ka juridiskas personas amatpersona, izmantojot savas procesuālās tiesības, pilnvarojusi vest lietu citam pārstāvim, tostarp advokātam, negroza un neatceļ Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā un sestajā daļā noteikto tiesas pavēstu nosūtīšanas kārtību. 2. Atkāpties no Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un sestās daļas noteikumiem tiesai izņēmuma veidā rastos pamats tad, ja juridiskā persona vērstos ar lūgumu pavēsti nosūtīt tās pilnvarotajam pārstāvim nepastarpināti, un tiesa šo lūgumu būtu pieņēmusi, pievienodama lietai.

Download

26.11.2008. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-441/2008

1.Servitūtu, kas nodibināts likumā paredzētajā kārtībā un nostiprināts zemesgrāmatās, tiesa var atcelt, ja grozījušies apstākļi un zudusi nepieciešamība valdošajam nekustamajam īpašumam izlietot servitūta nodibinājumā paredzēto lietojuma tiesību, t.i., servitūts vairs nekalpo valdošā nekustamā īpašuma labumam, kura dēļ tas ticis nodibināts (Civillikuma 1135.pants). 2. Servitūtu, kas nodibināts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, nevar atzīt par spēkā neesošu, jo tam nav nedz faktiska, nedz juridiska pamata (Civillikuma 1231.panta 2.punkts).

Download

22.10.2003. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-485/2003

Download

10.10.2001. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SPC-65/2001

Download

28.03.2001. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SPC-9/2001

Download

13.09.2000. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-391/2000

Download

29.03.2000. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-130/2000

Download

06.08.1997. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-254/1997

Download

06.08.1997. Decision on Ancillary Complaint of the Department of Civil Cases, case No SKC-249/1997

Download

26.03.1997. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-55/1997

Download

08.01.1997. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-8/1997

Download

27.11.1996. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-178/1996

Download

24.07.1996. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-95/1996

Download

07.08.1996. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SPC-78/1996

Download

06.06.1996. Assignment Hearing Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-72/1996

Download