2009. gadā Augstākās tiesas tiesvedībā bija 6687 lietas. Apkopotie statistikas dati rāda, ka Senātā izskatītas divas trešdaļas jeb 74% lietu, bet tiesu palātās – puse jeb 51% lietu. Nepabeigto lietu atlikums gada beigās Augstākajā tiesā kopumā bija 2468 lietas.

Ar katru gadu palielinās Augstākās tiesas tiesnešu darba apjoms. Pirms desmit gadiem 1999. gadā izskatīto lietu skaits vidēji uz vienu tiesnesi bija 60 lietas, 2004. gadā – 84 lietas, bet 2009. gadā Augstākās tiesas tiesnesis vidēji izskatīja 100 lietas. Šis rādītājs, tāpat kā vidējais lietu izskatīšanas ilgums, ir atšķirīgs katrā departamentā un palātā. Tā piemēram Senāta Krimināllietu departamentā vidējais lietas izskatīšanas ilgums ir 0,6 mēneši, Krimināllietu tiesu palātā – 7,5 mēneši.

Statistika rāda, ka vidēji 45% no kasācijas kārtībā saņemtajām lietām Senāts atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību vai pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu. Tas nozīmē, ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma prasībām, nav pamatota ar likuma pārkāpumu vai apelācijas instances spriedums atbilst jau izveidotajai Senāta judikatūrai.

Divos gados gandrīz divkāršojies Senātā saņemto lietu skaits, kurās iesniegts kasācijas protests. Lielākoties lietas ar kasācijas protestiem saņemtas Senāta Civillietu departamentā – tajā saņemto kasācijas protestu skaits divos gados pieaudzis vairāk kā trīs reizes. Lielākā daļa protestu ir lietās par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un lietās, kas saistītas ar izpildu raksta izsniegšanu.

Analizējot Senāta Krimināllietu departamentā izskatīto lieto struktūru pēc noziegumu veidiem, redzams, ka salīdzinoši vairāk kasācijas kārtībā ir pārsūdzētas lietas, kurās apsūdzība ir par laupīšanu un noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību.

Savukārt Senāta Administratīvo lietu departamentā kasācijas kārtībā joprojām visvairāk pārsūdzētas lietas, kurās atbildētājinstitūcija ir Valsts ieņēmumu dienests vai Muitas pārvalde, taču kopumā šo lietu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies. Toties divkārt pieaudzis kasācijas kārtībā izskatīto lietu skaits, kurās atbildētājs ir pašvaldības un ministrijas.

Aptuveni trešajā daļā jeb 33% no izskatītajām lietām Senāts apelācijas tiesas nolēmumu atstājis negrozītu.

Analizējot Augstākās tiesas tiesu palātu nolēmumu stabilitāti, redzams, ka Senāts bez grozījumiem atstājis 80% Krimināllietu tiesu palātas un 79% Civillietu tiesu palātas pārsūdzēto nolēmumu.

Augstākās tiesas gada pārskata plēnumā, kas notiks piektdien, 5.martā, tiesneši analizēs katras tiesas struktūrvienības darbu aizvadītajā gadā un meklēs risinājumus galvenajai problēmai – lielajam neizskatīto lietu uzkrājumam.

Ar Augstākās tiesas statistikas datiem interesenti var iepazīties tiesas mājas lapā www.at.gov.lv sadaļā Tiesas informācija/ Statistika.

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211