30. augustā Augstākās tiesas plēnumā atkārtoti uz pieciem gadiem amatā ievēlēja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru. Par Pāvelu Gruziņu nobalsoja 29 no 36 klātesošajiem tiesnešiem, par Gunāru Aigaru - 30.

No Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja amata pēc paša lūguma veselības stāvokļa dēļ tika atbrīvots Valerijans Jonikāns un viņa vietā ar 28 tiesnešu balsīm ievēlēja senatoru Zigmantu Gencu.

Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori balsošanā nepiedalījās, jo viņi prasīja slēgto balsojumu, taču priekšlikums nesaņēma pietiekamu tiesnešu balsu skaitu.

Iezīmējot turpmākajos piecos gados risināmās problēmas, Pāvels Gruziņš norādīja, ka būtu nepieciešams izvērtēt, vai Augstākās tiesas tiesnešiem jānodarbojas ar operatīvo darbību sankcionēšanu. Tāpat laiku prasa piedalīšanās dažādās likumprojektu izstrādāšanas darba grupās, faktiski strādājot Tieslietu ministrijas ierēdņu vietās. P. Gruziņš domā, ka tiesnešiem to nevajadzētu darīt, jo viņiem pēc tam jālemj par pareizu likumu piemērošanu. Departamenta priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību lielāku finansējumu Augstākās tiesas budžetā rast tiesu prakses pētījumiem.

Attiecībā uz operatīvo darbību sankcionēšanu P. Gruziņam oponēja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kas piedalījās Augstākās tiesas plēnumā, norādot, ka tiesas kontrole pār šīm darbībām ir arī Eiropas prasība, tādēļ no tās atteikties nevar. Ģenerālprokurors izteica arī viedokli, ka Senāta Krimināllietu departamentam būtu mazāk jāpiemēro atteikumi pārbaudīt nolēmumu tiesiskumu kasācijas kārtībā, savukārt lietas vairāk jāskata mutvārdu procesā. Lai tas būtu iespējams, jāpalielina senatoru skaits departamentā.

Savukārt Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars norādīja, ka lielākā problēma ir lielais neizskatīto lietu atlikums palātā. Lai to mazinātu, palātai būtu vajadzīgi vēl trīs tiesneši un būtu nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot lielākas iespējas lietas skatīt rakstveida procesā un palielināt lietas dalībnieku atbildību par tiesību būt uzklausītam ļaunprātīgu izmantošanu.

Senāta Civillietu departamenta jaunais priekšsēdētājs Zigmants Gencs atzina, ka piedāvājums ieņemt šo amatu nācis negaidīti, tādēļ viņš par turpmākās darbības programmu nav domājis. Bijušais departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns darbu ievirzījis tā, ka nekādi revolucionāri pārkārtojumi departamentā nav nepieciešami. Taču ir jāanalizē, kāpēc departamentā ir tik liels neizskatīto lietu atlikums, un jāmeklē risinājumi. Viens no risinājumiem varētu būt izmaiņas likumos, noņemot departamenta priekšsēdētājam uzraudzības protestu iesniegšanas funkciju.

Pāvels Gruziņš Senāta Krimināllietu departamentu vada kopš tā izveidošanas 1995. gadā, tāpat arī Gunārs Aigars Civillietu tiesu palātu. Atkārtoti par departamenta un tiesu palātas priekšsēdētājiem viņi ievēlēti 2000. un 2005. gadā.

Zigmants Gencs par Augstākās tiesas tiesnesi strādā no 1978. gada. Kopš Senāta izveidošanas 1995. gadā ir Civillietu departamenta senators. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas loceklis kopš 1999. gada.

Saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētājus plēnums ievēl uz piecu gadu pilnvaru laiku.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

 E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211