Vēršot uzmanību uz nevēlamām tendencēm, kas spilgti iezīmējušās pagājušajā gadā, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa norāda uz savstarpējo varas institūciju tolerances problēmu.

„Vēlētos aicināt uz savstarpējo varas institūciju toleranci vienai pret otru, jo, vienai varai nepārtraukti vispārīgi (nekonkrēti) kritizējot otro varu, sabiedrības jau tā zemā uzticēšanās vēl vairāk tiek iedragāta, turklāt tā skar sabiedrības attieksmi pret valsti kopumā. Ja cilvēkam pastāvīgi tiek uzsvērts, ka ierēdņi ir slikti un neprofesionāli, tad cilvēki neuzticas pat pareizam ierēdņa lēmumam. Ja cilvēkam pastāvīgi tiek uzsvērts, ka tiesas ir sliktas, tad, lai arī cik kvalitatīvi argumenti būs tiesas spriedumā par ierēdņa lēmumu, cilvēks tam neticēs,” savā ziņojumā Augstākās tiesas plēnumā uzsvēra V.Krūmiņa.

Arī Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars norādīja, ka pārāk bieži un nepamatoti pārmetumi tiesām grauj to autoritāti. „Tiesām tiek pārmesti lietu izskatīšanas ilgie termiņi, taču tiesneši jau tagad strādā pārslodzē. Valsts pienākums ir nodrošināt tiesnešiem pienācīgus darba apstākļus, un darba slodze ir darba apstāklis numur viens,” sacīja G.Aigars.

Palātas priekšsēdētājs atzina, ka tiesu darba organizācijā varbūt varētu izmantot tādas metodes kā Tieslietu ministrijas piedāvāto lietu izskatīšanas termiņu noteikšanu vai stingrāku tiesneša darba kontroli caur tiesu priekšsēdētāju institūtu, taču tas dotu efektu tad, ja bez tā tagad tiesneši strādātu slikti. Ja tā nav, tad šādi priekšlikumi, kas rada priekšstatu par tiesnešu sliktu darbu, grauj tiesas prestižu, norādīja G.Aigars.

Publiskajā telpā tiek speciāli uzturēta vīzija par tiesu nespēju strādāt efektīvi – uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, norādot, ka problēmas ar lietu izskatīšanas termiņiem ir arī citu Eiropas valstu tiesās, ne tikai Latvijā. Ģenerālprokurors norādīja, ka pat Igaunijā, kur ir izveidots kopīgs advokātu un tiesnešu darba plānošanas kalendārs, lietu iztiesāšana notiek gausi. Arī Igaunijas tiesās veidojas neizskatīto lietu atlikumi, kas noved pie līdzīgām problēmām, kādas ir Latvijā.

Savukārt senators Andris Guļāns aicināja plēnumā klātesošo tieslietu ministru neaprobežoties ar īsām atbildes replikām uz Augstākās tiesas tiesnešu norādītajām problēmām, bet iniciēt plašu, nopietnu pētījumu par Latvijas tiesu sistēmā notiekošo. „Tās problēmas, par ko Augstākās tiesas plēnumos tiek runāts gadu no gada, skar visu sabiedrību un visu valsti. Ja nopietni neķersimies pie to risināšanas, tad par to pašu runāsim atkal nākamgad un aiznākamgad,” sacīja senators.

22. februārī notika Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu kopsapulce, kurā tika analizēts Augstākās tiesas darbs aizvadītajā gadā un iezīmētas turpmākās darbības perspektīvas.

 

Vairāk par Augstākās tiesas plēnumu skatiet arī šeit:

Augstākās tiesas plēnumā norāda uz tiesas darba pārslodzi

Augstākā tiesa: neizdiskutēti grozījumi likumos nesasniedz mērķi un rada piemērošanas problēmas

Augstākās tiesas plēnumā norāda uz zvērināta advokāta institūta ieviešanas nepieciešamību

Senāta Krimināllietu departaments: procesa virzītājiem grūtības rada apsūdzības formulēšana nodokļu lietās un būtiska kaitējuma noteikšanā

 

 Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211