Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 2006. gadā saņemtas 116 blakus sūdzības, Civillietu tiesu palātā – 1138. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, blakus sūdzību skaits būtiski pieaudzis, Senātā saņemto pat divkāršojies. Ievērojamais blakus sūdzību skaita pieaugums par pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumiem būtiski ietekmē tiesu noslogotību, bez tam tiesu lēmumos nereti tiek sniegta atšķirīga civilprocesuālo tiesību normu interpretācija.

Lai atvieglotu tiesu darbu un veidotu vienotu tiesu praksi visā valstī, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments, Civillietu tiesu palāta un Judikatūras nodaļa ir veikuši apkopojumu par pārsūdzētiem pirmās instances un apelācijas instances lēmumiem, kas pieņemti sakarā ar iesniegtajām blakus sūdzībām.

Analizējot apelācijas instances tiesas lēmumus, Senāts secinājis, ka viena no būtiskākajām problēmām ir tiesu atteikumi pieņemt apelācijas vai kasācijas sūdzības nokavētā procesuālā termiņa dēļ. Termiņa nokavējums bieži radies tāpēc, ka lietas dalībnieki neizprot Civilprocesa likumā noteikto nolēmumu pārsūdzēšanas kārtību, kļūdaini saistot pārsūdzēšanas termiņa tecējuma sākumu ar brīdi, kad viņiem ir pieejams sprieduma noraksts. Taču saskaņā ar Civilprocesa likuma 415.panta pirmo daļu apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. Ja pasludināts saīsinātais spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai. Tas nozīmē, ka termiņa tecējums nav saistīts ar sprieduma noraksta izgatavošanu un pieejamību lietas dalībniekiem, kas var nesakrist ar to dienu, kuru tiesa pasludinājusi par datumu pilna sprieduma sastādīšanai.

Nokavējuši pārsūdzības iesniegšanas termiņus, lietas dalībnieki izmanto tiesības griezties pirmās instances tiesā ar pieteikumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu apelācijas sūdzības iesniegšanai. Senāts secinājis, ka šādos gadījumos pilnīgi netiek ievērots procesa ekonomijas princips, jo atbildētājam, iesniedzot likumam atbilstošu pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, ir atkārtoti dotas iespējas un tiesības uz tiesvedību divās instancēs (pie nosacījuma, ka pirmā instance pieteikumu noraida), lietas izskatīšanā iesaistot vēl lielāku skaitu tiesnešu un paildzinot lietas izskatīšanas pabeigšanu. Tāda pati problēma ir ar kasācijas sūdzību pieņemšanu nokavētā procesuālā termiņa dēļ.

Senāta Civillietu departaments uzskata, ka problēmas, kas saistītas ar Civilprocesa likuma nepilnībām attiecībā uz nolēmumu pārsūdzēšanas termiņu aprēķināšanas kārtību, būtu jārisina ar attiecīgiem grozījumiem Civilprocesa likumā, paredzot tiesības atjaunot nokavēto termiņu tās instances tiesnesim, kurā attiecīgā sūdzība ir iesniedzama.

Tiesu prakses apkopojumā analizēta arī blakus sūdzību izskatīšanas prakse Senāta Civillietu departamentā, izskatot blakus sūdzības par Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atteikumu izdarīt nostiprinājuma un apgrūtinājuma ierakstu, sūdzības par atteikumu atcelt spēkā stājušos spriedumu jaunatklātu apstākļu dēļ, blakus sūdzības, kas saistītas ar prasības nodrošināšanu, par atteikumu pieņemt pieteikumus izskatīšanai tiesā, blakus sūdzības par izsoles aktu apstiprināšanu un arī par citiem jautājumiem, tostarp par ārvalstu tiesu spriedumu izpildi Latvijā.

Tiesu prakses apkopojums un secinājumi apstiprināti ar AT Civillietu departamenta senatoru kopsēdes lēmumu un tiek rekomendēti izmantot tiesu praksē, izšķirot strīdus tiesās par blakus sūdzību pamatotību vai nepamatotību. Ar apelācijas un kasācijas instances tiesu prakses apkopojumu blakus sūdzību izskatīšanā var iepazīties Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Tiesu prakses apkopojumi.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211