Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments un Judikatūras nodaļa apkopojusi tiesu praksi krimināllietās par huligānismu (Krimināllikuma 231.pants). Tiesu prakse apkopota, salīdzinot 433 krimināllietu materiālus, kas izskatītas 2005. gadā trīsdesmit četrās pirmās instances tiesās, par huligānismu notiesājot 623 personas. Lai veicinātu vienveidīgu tiesu praksi un sodu politiku, tiesu prakses apkopojumā sniegtas rekomendācijas šā panta piemērošanai.

Krimināllikuma (KL) 231.panta 1.daļā huligānisms definēts kā rupja sabiedriskā miera traucēšana, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu. Savukārt KL 132.panta 2.daļā uzskaitītas kvalificēta huligānisma pazīmes: tas ir izdarīts personu grupā; saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam; ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu; ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu; tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus. Aplūkotajās krimināllietās par huligānismu pēc KL 231.panta 1.daļas atzītas par vainīgām un sodītas 13 personas (2%), savukārt pēc KL 231.2.daļas – 610 personas (98%).

Veicot analīzi, uzmanība pievērsta šādiem aspektiem:

  • izdarīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija;
  • soda noteikšanas vispārīgo principu ievērošana;
  • piespriestie kriminālsodu veidi;
  • papildsodu piemērošanas prakse;
  • nosacītas notiesāšanas piemērošanas prakse.

Pētījumā secināts, ka tiesu praksē nav vienota viedokļa par noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju. Tiesām rekomendēts sprieduma aprakstošajā daļā norādīt faktus, kuru dēļ izdarītais tiek kvalificēts nevis kā miesas bojājumu nodarīšana, mantas bojāšana, dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšana u.c., bet gan kā huligānisms. Uzsvērts, ka KL 231.pantā ir paredzēta atbildība par rupju sabiedriskā miera traucēšanu. Tas, ka personas noziedzīgu darbību ir novērojuši citi cilvēki un pat reaģējuši uz to, kā arī tas, ka noziedzīgs nodarījums ir izdarīts publiskā vietā, pats par sevi nenozīmē, ka izdarītais jākvalificē kā huligānisms. Tāpat jāņem vērā, ka huligāniskas darbības var notikt ne tikai publiskā vietā, bet arī dzīvoklī vai personiskajā mājā. Kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, huligāniskas darbības jānorobežo no citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Rekomendēts, kā tiesām rīkoties, tiesājot par noziedzīgām darbībām, kas izdarītas personisko attiecību dēļ.
Secināts, ka tiesu prakse neatšķiras, ja ar huligānisko darbību cietušajam nodarīti smagi vai viegli miesas bojājumi, taču dažādi kvalificēts huligānisms, kas saistīts ar vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu: 30% gadījumu sods piespriests pēc KL 231.panta 2.daļas un KL 126.panta, tātad, konstatējot ideālo noziedzīgo nodarījumu kopību, savukārt 70% gadījumu sods piespriests tikai pēc KL 231.panta 2.daļas. Rekomendācijās minēti ieteikumi, kā tiesām vērtēt KL pantu piemērošanu arī gadījumos, kad huligāniskā darbība saistīta ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu.
Atbildību mīkstinošie apstākļi ir konstatēti, notiesājot 503 personas (81%). Tiesu prakses apkopojumā norādīts, ka jebkāda apstākļa atzīšanai par atbildību mīkstinošu jābūt motivētai. Piemēram, nepilngadība ir fakts, kas norāda formālo apstākli – 18 gadu vecumu nesasniegšanu nozieguma izdarīšanas brīdī, bet pats par sevi šis fakts nemīkstina personas atbildību. Atbalstāma būtu tiesu prakse, atzīstot par atbildību mīkstinošiem tādus apstākļus kā apsūdzētā atvainošanās cietušajiem, apsūdzētā izlīgšana ar cietušajiem. Savukārt atbildību pastiprinoši apstākļi konstatēti, atzīstot par vainīgām un sodot 435 (70%) personas.
Notiesājot pēc KL 231.panta 1.daļas, 54% personu sodītas ar nosacītu brīvības atņemšanu, bet pēc KL 231.panta 2. daļas nosacīts sods piespriests 82% personu. Tiesu prakses apkopojums rāda, ka reāla brīvības atņemšana tiek piespriesta reti – tāds sods piemērots tikai 11% personu, kas sodītas pēc KL 231.panta 2.daļas, bieži tas notiek tādēļ, ka konkrētajos gadījumos likums nepieļauj brīvības atņemšanai alternatīvo sodu piemērošanu. No 610 gadījumiem, kad personas sodītas pēc KL 231.panta 2.daļas, tikai 15 gadījumos reāla brīvības atņemšana piespriesta, nepastāvot aizliegumam piemērot nosacītu sodu. Brīvības atņemšana šajos gadījumos piemērota sakarā ar to, ka bez huligānisma apsūdzētie bija izdarījuši arī citus smagus vai sevišķi smagus noziegumus, kā arī ievērojot notiesāto kriminālo pagātni. Piemēram, viena persona par huligānismu tika sodīta jau piekto reizi. Notiesājot nosacīti, tiesas ļoti reti izmanto paredzēto iespēju uzlikt personai pienākumus. No 500 nosacīti notiesātajiem papildu pienākumi noteikti 63 personām (13%). Visbiežāk tiek prasīts regulāri reģistrēties institūcijā, kas veic notiesāto uzraudzību, kā informēt par dzīves vietas maiņu. Taču ievērojot, ka huligāniskās darbības lielākoties izdarītas alkohola reibuma stāvoklī, tiesām būtu jāizvērtē iespēja un nepieciešamība noteikt pienākumu ārstēties no alkohola atkarības.
Analizējot lietas, kurās piespriesta reāla brīvības atņemšana, secināts, ka lielākoties piespriestās brīvības atņemšanas ilgums nepārsniedz pusotru gadu, kaut gan maksimālais brīvības atņemšanas laiks, ko tiesa var noteikt, notiesājot pēc KL 231.panta 2.daļas, ir septiņi gadi. Pētījumā secināts, ka pārkāpējam piespriežamais soda veids un tā mērs lielākoties nav atkarīgs no huligānisma kvalificējošo pazīmju skaita, tāpat nav konstatēts, ka soda izvēle, notiesājot par huligānismu, būtu acīmredzami atkarīga no nodarītā kaitējuma veida un apmēra, cietušo skaita, huligānisma izdarīšanas vietas un laika, kā arī apsūdzēto vecuma. Tomēr tiesai, nosakot vainīgajai personai sodu, šādi apstākļi būtu jāņem vērā.
Tiesu prakses apkopojuma rezultāti apspriesti ar apgabaltiesu tiesu tiesnešiem seminārā 2006. gadā. Apkopojums nosūtīts rajona (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām, tieslietu ministram un ģenerālprokuroram. Pētījuma pilns teksts pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā „Tiesu prakses apkopojumi”.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211