Pirmdien, 19.martā, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneši apsprieda  publiskajā telpā pausto viedokli par Satversmes tiesas 2017.gada 8.marta sprieduma neievērošanu civillietas Nr.SKC-284/2017 (C04281907) izspriešanā. Šajā lietā spriedums tika pasludināts pagājušā gada 28.decembrī. Civillietu departamenta tiesneši atzina, ka kritiskais viedoklis izteikts, neņemot vērā Satversmes tiesā un Augstākās tiesas Civillietu departamentā izspriesto lietu atšķirīgos faktiskos un tiesiskos apstākļus. Līdz ar to pārmetumi par Satversmes tiesas sprieduma neievērošanu noraidāmi kā nepamatoti.

Konkrētajā lietā Augstākās tiesas Civillietu departamentam bija jārisina labticīgā tiesību ieguvēja aizsardzības jautājums no civiltiesiskā skatupunkta. Turpretim Satversmes tiesa vērtēja Kriminālprocesa likuma normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Paužot vairākas vispārīgas atziņas par labticīga ieguvēja un nekustamā īpašuma patiesā īpašnieka likumīgo interešu aizsardzības samērošanu, Satversmes tiesa uzsvērusi, ka starp kriminālprocesuālo un civilprocesuālo lietu izskatīšanas kārtību pastāv objektīvas atšķirības, tostarp tādas, kas attiecas uz skartajām tiesiskajām attiecībām. Satversmes tiesa norādīja, ka atšķirīgi ir abu procesu mērķi un principi.

Kā tas izriet no Satversmes tiesas sprieduma, tās izspriestajā lietā strīdus nekustamais īpašums bija atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu ar procesa virzītāja – izmeklētāja – lēmumu. Procesa virzītājs minēto noziedzīgi iegūto nekustamo īpašumu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 360.panta pirmo daļu, bija nolēmis atdot personai, kas to bija zaudējusi noziedzīga nodarījuma rezultātā. Izvērtējot atzītu tiesību ekspertu atšķirīgos viedokļus par to, cik lielā mērā un kādā veidā aizsargājamas labticīgā ieguvēja tiesības, kā arī atzīstot, ka Latvijā nepastāv normatīvi regulēta stingra preventīvas tiesībaizsardzības sistēma, Satversmes tiesa secināja, ka izņēmums no labticīga ieguvēja aizsardzības principa ir pieļaujams, ja tiesisko attiecību pamatā ir noziedzīgs nodarījums.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta izspriestajā lietā strīdus nekustamais īpašums turpretim nebija atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu, joprojām turpinās kriminālprocess par dokumentu viltošanas un krāpšanas faktiem. Līdz ar to civillietas ietvaros jautājums par noslēgto pirkuma līgumu spēkā esamību tika risināts, pamatojoties uz Civillikuma normām par gribas noslēgt darījumu trūkumu, nevērtējot, vai ir noticis noziedzīgais nodarījums un vai attiecīgā manta atzīstama par noziedzīgi iegūtu. Šādi jautājumi vērtējami vienīgi kriminālprocesa ietvaros un kārtībā. Ņemot vērā Satversmes tiesas atziņu par to, ka labticīga ieguvēja aizsardzības principa izņēmums pastāv gadījumos, kad tiesisko attiecību pamatā ir noziedzīgs nodarījums, un tiesību doktrīnā atzīto principu, ka izņēmumi ir iztulkojami sašaurināti, tiesai, kas izskatīja civillietu, nebija pamata piemērot minēto izņēmuma noteikumu situācijā, kad manta nebija atzīta par noziedzīgi iegūtu kriminālprocesa ietvaros.

Civillietu departamenta tiesneši vienojās veikt padziļinātu situācijas analīzi, lai detalizēti izvērtētu minētajā departamenta spriedumā ietvertos tiesību jautājumu risinājumus saistībā ar Satversmes tiesas spriedumā paustajām atziņām un to iespējamo ietekmi uz civillietu izskatīšanu.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211