Kopā ar Amerikas Tiesu advokātu padomi organizētā starptautiskā konference „Tiesneši un advokāti profesiju saskarsmē”, kas „iekustināja” tiesu sistēmā strādājošos domāt par ētikas jautājumiem; sadarbībā ar Spānijas Tieslietu ministriju realizētais projekts par Augstākās tiesas kapacitātes paaugstināšanu; Satversmes tiesneša nominēšana – šīs trīs lietas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, tiekoties ar žurnālistiem 22. februārī tradicionālajā preses konferencē pirms Augstākās tiesas gada pārskata, minēja kā aizvadītā gada pozitīvos „satricinājumus”.

Bet par sliktākajiem notikumiem, kas atstājuši negatīvu iespaidu uz tiesu sistēmu kopumā, Guļāns atzina Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnešu aizturēšanu, Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās sankcionēšanu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas signālus par garajiem lietu izskatīšanas termiņiem Latvijā.

„Taču Augstākā tiesa ir pietiekami konservatīva, politiski un juridiski neatkarīga iestāde, tādēļ to nav skāruši īpaši satricinājumi,” secināja priekšsēdētājs. Viņš žurnālistiem sniedza konspektīvu ieskatu Augstākās tiesas darbā aizvadītajā gadā, atbilstoši uzdevumiem, kādus tiesai jāveic.

Galvenais Augstākās tiesas uzdevums - apelācijas un kasācijas lietu izskatīšana. Par to, cik būtiski pieaudzis Augstākajā tiesā saņemto lietu skaits, žurnālisti varēja pārliecināties, skatot izsniegtos izdales materiālus. 2006. gadā tiesā saņemts līdz šim lielākais lietu skaits – 4518, arī izskatīto lietu skaits ir bijis vislielākais – 4311. A. Guļāns domā, ka satraucošs šis skaitlis ir tādēļ, ka kopumā tiesās izskatāmo lietu skaits nepieaug tik strauji kā pārsūdzēto lietu skaits. Viņaprāt, nopietni jāanalizē, kāpēc tā notiek – vai tāpēc, ka palielinājies apgabaltiesu tiesnešu skaits, vai tādēļ, ka cilvēki aizvien prasmīgāk izmanto savas tiesības, vai jāvērtē pirmās un otrās instances tiesu tiesnešu profesionalitāte, vai ir problēmas likumdošanā.
Augstākajā tiesā izskatīto lietu skaits sešu gadu laikā palielinājies par 85%, bet tiesnešu skaits – par 18%. Palielinājies tiesnešu palīgu skaits – tagad tie ir 35, pagājušajā gadā darbu sākuši 11. Taču tiesnešu un to palīgu skaits nav atbilstošs darba apjomam, kāds ir Augstākajai tiesai. Galvenā problēma šī jautājuma risināšanai – telpu trūkums.

Otra Augstākās tiesas pamatfunkcija ir vienotas tiesu prakses veidošana. Judikatūras nodaļa gadā veic aptuveni 10 tiesu prakses apkopojumus. Pagājušajā gadā šie pētījumi pirmoreiz apspriesti un akceptēti Augstākās tiesas tiesnešu kopsēdēs. „Tas ir signāls visu līmeņu tiesnešiem, ka šāda tiesu prakse ir akceptēta un izmantojama,” sacīja A. Guļāns. Tāpat Judikatūras nodaļa atlasa labākos tiesu spriedumus un ievieto tos vienotajā Tiesu informatīvās sistēmas datubāzē. „Tie ir spriedumi – precedenti, no kuriem mācīties un vadīties. Dati liecina, ka pagājušajā gadā tiesneši šos spriedumus ir skatījusi vairāk nekā 8300 reizes, tas norāda to vērtību”, vērtēja priekšsēdētājs.

Trešā AT funkcija ir sankcionēt likumā paredzētās operatīvās darbības. Kaut arī par šo sfēru tiesas priekšsēdētājs nevarēja sniegt plašu informāciju, jo tā ir klasificēta, žurnālistu interese bija liela. Viņi jautāja, vai tieneša uzdevums, dodot atļauju, nav pārliecināties par telefona numura atbilstību, vai Jaunalksnes telefonsarunu precedents liks pārvērtēt tiesnešu atbildību. AT priekšsēdētājs atzina, ka šie notikumi tiek izvērtēti un no tiem izdarīti secinājumi, diemžēl, arī pārvērtēta uzticēšanās operatīvo dienestu godprātīgam darbam.

Ceturtā AT darbības joma – sūdzību izskatīšana. Par dažādu instanču tiesu, tostarp arī Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem pagājušajā gadā AT saņemti 327 iesniegumi un sūdzības, bet kopumā saņemts 2952 dažādu sūdzību. Vismaz 80% sūdzību var vērtēt kā nepamatotas, atzina Guļāns. Taču uz visām jāatbild pēc būtības un likumā noteiktā laikā. 20% gadījumu sūdzībās minētie fakti apstiprinājušies, un zemākās instances tiesām nācies arī grozīt iepriekš pieņemtos spriedumus, ierosinātas arī disciplinārlietas. Šogad sūdzību izskatīšanai Augstākajā nodaļā tiks izveidota atsevišķa Sūdzību nodaļa.

Vaicāts, vai pieļauj iespēju, ka tiesu procesi un tiesu spriedumi varētu būt „nopirkti” jeb pasūtīti atsevišķu personu interesēs, AT priekšsēdētājs atzina, ka viņam nav pamata uzskatīt, ka tas tā būtu. Tāpat nav faktu, kas liecinātu, ka būtu mēģināts ietekmēt tiesu politisko neitralitāti. Tomēr atsevišķos gadījumos „ir pamats domāt, ka daži tiesneši ir negodprātīgi”, viņš atzina. Tiesnešu disciplinārkolēģija 2006. gadā izskatījusi 17 discipilnārlietas, no kurām vairākas ierosinājis AT priekšsēdētājs.

Pārskatu par Augstākās tiesas administratīvo vadību žurnālistiem sniedza Administrācijas vadītāja Anita Kehre. Pagājušā gada prioritāte Augstākajā tiesā bija personālpolitikas pilnveidošana, finanšu vadības pilnveidošana un starptautiskā sadarbība. Tiesnešu un tiesas darbinieku kvalifikācijas celšana un starptautiskā sadarbība bija viena no 2006. gada budžetā atbalstītajām prioritātēm. Izveidots kvalificētu tiesnešu palīgu korpuss, samazināta kadru mainība, realizēts tiesnešu un darbinieku tālākizglītības plāns.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211