10. marts, 2009.
Aijas Čakstes dzīvesprieks un gaišums starot staroja. Dzīvē no saviem senčiem – tēva Mintauta, Valsts prezidenta Čakstes dēla, un mātes Martas – preses karaļa Benjamiņa meitas, viņa mantojusi dzīves, darba un Latvijas mīlestību. 1994. gadā viņa izdeva Mintauta Čakstes publikāciju grāmatu, kas, kā viņa teica „ir piemineklis tēvam viņa simtgadē”
Tikšanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču bija sirsnīga un vienkārša. Aija Čakste stāstīja, ka pirms gadiem, kad vēl dzīvs bijis senatora Augusta Lēbera dēls, viņš bijušo senatoru bērnus, kas vēl bija šaisaulē, aicinājis satikties. Viņi kavējušies atmiņās un atzinuši, ka viņu tēvi – bijušie senatori – bijuši ļoti gudri un darbā nopietni cilvēki, bet citādi – ļoti vienkārši un jautri cilvēki. Senatori bija vislabākie cilvēki Latvijā,- tā secinājuši viņu bērni. Aijas kundze vaicāja, vai arī tagad Augstākajā tiesā ir tikpat labi senatori un tiesneši
„Savu tēvu visvairāk apbrīnoju viņa nelokāmās nostājas dēļ. Kas viņam bija īsts un pareizs, no tā viņš neatkāpās, pat ja tas bija neizdevīgi, bija jāiet pret straumi un varēja būt ļoti bīstami,” tā par savu tēvu, Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēlu, Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamenta senatoru Mintautu Čaksti saka viņa meita Aija Čakste.
Uz Senāta 90 gadu jubilejas svinīgo pasākumu Aija Čakste nevarēja ierasties, tāpēc Augstākajā tiesā ciemojās šonedēļ, kad uz pāris dienām no Zviedrijas ir atbraukusi uz Latviju. Aija Čakste draudzīgā sarunā tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, apskatīja tiesas muzeju, teica paldies par Augstākās tiesas izdoto brošūru „Senatori. Latvijas Senāts 1918-1940” un dāvināja uzrakstītas atmiņas par savu tēvu.
Atmiņās Aija Čakste stāsta vairākus piemērus, kas liecina par senatora Mintauta Čakstes un visas prezidenta dzimtas nelokāmo nostāju Latvijas valstiskuma un demokrātijas aizstāvībā. „Kad krievu armija baigajā gadā ienāca Latvijā, tika rīkotas tādas kā „cirku vēlēšanas”, kurās latvieši „lūdza tikt uzņemti padomju saimē”. Pasēs iespieda zīmogu, ka ir vēlēšanās piedalījies. Neviens no Jāņa Čakstes dēliem uz vēlēšanām negāja. Man liekas, tas tā bija uz tēva ierosinājumu. Viņu pases bija bez zīmoga, kas bija ļoti bīstami,” stāsta Aija Čakste.
Tāpat no meitas atmiņām uzzinām par Mintauta Čakstes attieksmi pret 1934.gada 15.maija apvērsumu, kas viņam kā tiesībniekam bijis smags sitiens.
Mazāk zināmi bijuši fakti par emigrējušo latviešu attieksmi pret Saeimu, Latvijas Satversmi un to, „kā Latvijas lietu būtu varēts nostādīt brīvajā pasaulē”. Aija Čakste neslēpj, ka emigrācijā Zviedrijā apstākļi bijuši nepatīkami, jo dzejnieki, žurnālisti un citi ķengājās par šīm lietām un pret viņas tēvu un viņa domubiedriem tika kurināts liels naids, kas Latvijai nāca ļoti par sliktu.
Tomēr bijušais senators ar panākumiem piedalījies starptautiskās juristu konferencēs un ar rakstiem politiskos žurnālos Anglijā, ASV, Vācijā un Zviedrijā guvis plašu publicitāti Latvijas labā. Laika gaitā apliecinājusies tēva taisnība un viņu piemin ar cieņu un respektu,- gandarīta ir senatora meita.
Viņa ir priecīga arī par to, ar kādu interesi un cieņu pret saviem priekšgājējiem Latvijas Senātā izturas tagadējā Augstākā tiesa. Aija Čakste izteica vēlēšanos, lai tās juridiskās literatūras grāmatas no tēva bibliotēka, ko senatora bērni 90.-to gadu sākumā esot atgādājuši uz Latviju un nodevuši Juristu biedrībai, nonāktu Augstākās tiesas muzejā.
Mintauts Čakste bija Latvijas Senāta senators 1934.-1940.gadā. Vācu okupācijas laikā kopā ar brāli Konstantīnu darbojies Latvijas Centrālajā padomē. 1944.gadā emigrējis uz Zviedriju. Bijis zinātniskā darba stipendiāts Stokholmas universitātē, publicists, piedalījies starptautiskos juristu kongresos, vienmēr izmantojis iespēju norādīt un prettiesisko Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā. Miris 1962.gadā Zviedrijā.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211
