Vairāk nekā trīs simti interesentu 14.aprīlī piedalījās administratīvo tiesu izveidošanas desmitajai gadadienai veltītajā konferencē Latvijas Universitātē, ko organizēja Augstākā tiesa sadarbībā ar Juridisko fakultāti, žurnālu „Jurista Vārds” un Tieslietu ministriju.

Konferences dalībnieki bija ne tikai tiesneši un viņu palīgi, bet arī advokāti, prokurori, tiesu izpildītāji, valsts iestāžu juristi, augstskolu mācībspēki un studenti, mediju pārstāvji un citi interesenti, jo konferences tēma „Tiesas juridiskās kultūras telpā” ir aktuāla ne tikai tiesām, bet visai tiesu sistēmai un sabiedrībai kopumā. Kā norādīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa – tiesiskā kultūra ietekmē gan tiesāšanās kvalitāti, gan sabiedrības uzticēšanos tiesai un valstij.

Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra, ka tiesas spriešana nav tikai tiesneša uzrakstīts spriedums, tā ir mijiedarbība starp visiem, kas darbojas juridiskās kultūras telpā un veido šo vidi – un tie ir ne tikai profesionāli juristi un tiesu procesos iesaistītie, bet arī politiķi, valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieki, zinātnieki un arī mediji.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs atsaucās uz Latvijas pirmskaru senatoru, profesoru, civilprocesa klasiķi Vladimiru Bukovski, kura domas gan toreiz, gan tagad respektējuši un izmantojuši ne tikai civiltiesību juristi. 1925.gadā publicētajā apcerējumā par administratīvo tiesu reformām Bukovskis rakstījis: „Ja sabiedrībā un pat Saeimā pacēlušās balsis par labām un sliktām tiesām, tad pie tam vispirms gribētos novelt jebkuru pārmetumu no tām personām, kurām jāizpilda administratīvās tiesas smagais darbs. Ja vētījamā mašīna ir slikta, tad paši ideālākie strādnieki nevar, strādājot ar to, izdabūt tīru labību. Nav brīnums, ka slikta mašīna slikti strādā.”

Augstākās tiesas priekšsēdētājs atgādināja arī Tieslietu padomes pasūtīto pētījumu par tiesu tēlu un uztveri sabiedrībā, kas apstiprinājis atziņu, ka sabiedrības attieksmi pret tiesu sistēmu veido ne tikai tiesas un tiesneši, bet lielā mērā arī citu tiesvedības procesā iesaistīto un ar tiesu darbu saistīto personu darbību, kā arī politiķu un mediju attieksme. Pētījums apliecināja, ka sabiedrības attieksmi pret tiesām veido tā juridiskās kultūras vide, kurā tiesas strādā.

Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga sacīja, ka konferences tēma un tajā apskatāmie jautājumi ir izaicinājums juristu noslēgtajai sabiedrībai. Atzīstami, ka arvien biežāk juristu rīkotajās konferencēs tiek skatīti ne tikai juridiski jautājumi, bet juristi arvien vairāk vēlas palūkoties uz sevi plašākā redzeslaukā – kā uz sabiedrības daļu.

„Šodienas uzmanības centrā ir tiesas attiecības ar politiķiem, medijiem, sabiedrību. Jāatzīst, ka šo attiecību vērtējums ir tālu no pozitīvā. Tiesas un politiķu sadarbība, no malas skatoties, dažkārt liek atzīt, ka šeit nav ne tikai spējas saprasties, šeit nav pat šādas vēlēšanās. Medijos ir grūti atrast ziņas, kuras tiesas vai kāds to darba aspekts būtu novērtēts pozitīvi. Un sabiedrība ir neapmierināta – ar visu un visiem. Un te rodas jautājums – vai mēs gribam tā turpināt un, galvenais, vai mēs varam atļauties turpināt? Vai nav jau sasniegta un ja vēl nav, tad cik tālu ir tā robeža, kuras pārkāpšana jau kļūst bīstama – politiķiem, tiesnešiem un sabiedrībai kopumā,” vaicāja dekāne, norādot, ka uzticība tiesām, kas ir viens no galvenajiem tiesiskas valsts stūrakmeņiem, ir kolektīvas atbildības jautājums – šeit sava loma jāapzinās kā tiesām, tā politiķiem, medijiem un tiesībpasniedzējiem. Tikai kopīgā darbā panākams vērā ņemams rezultāts.

Rezumējot konferences darbu, kas noritēja trīs daļās – „Tiesas un politiķi”, „Tiesas un mediji” un „Tiesas un sabiedrība”, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa atzina, ka, neskatoties uz to, ka konferencē bija maz dalībnieku no politiķu un izpildvaras rindām, mērķis ir sasniegts – ir iezīmēti turpmāku diskusiju un rīcību vērti virzieni.

Konferences materiāli tiks publicēti šīgada „Augstākās tiesas Biļetena” otrajā numurā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211