Tiesu efektivitātes celšana būs viens no nākamā gada tiesu darba prioritārajiem jautājumiem – videouzrunā Rīgas apgabaltiesas zinātniski praktiskajā konferencē sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Viņš aicināja tiesnešus nebaidīties un nepieļaut situācijas, kad tiesas nepamatoti strādā tukšgaitā.

Aigars Strupišs izteica cerību, ka līdz ar jauno valdību beidzot izdosies izkustēties no vietas jautājumā par tiesu sistēmas atsaisti no izpildvaras, no kā savukārt ir atkarīgs jautājums par tiesu budžetu un pārvaldību, un no tā secīgi izriet darbinieku algas, jauno tiesnešu apmācība u.c. Pie šiem jautājumiem Tieslietu padome darbosies arī nākamgad.

“Cits jautājums, no kura neizdosies izvairīties, ir tiesu efektivitātes celšana. Būtiski samazinoties lietu pieplūdumam tiesās, neizbēgami rodas jautājums par tiesnešu skaitu, kāds nepieciešams Latvijā,” sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Neatrisināts ir iekšējo rezervju jautājums un tiesu resursu nelietderīga izmantošana. Te Augstākās tiesas priekšsēdētājs runāja par situācijām, kad tiesas nepamatoti strādā tukšgaitā – atliktās tiesas sēdes, pierādījumu nepamatota pieņemšana apelācijas instancē, nepilnīgu prasības pieteikumu pieņemšana, izvairīšanās lietu izskatīt aizmuguriski u.tml.

Kā attaisnojums tam nereti tiek minētas bailes no iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. “Cilvēktiesību ievērošana neapšaubāmi ir viens no tiesas standartiem, bet medaļai ir arī otra puse. Baidoties bieži vien tiek aizmirsts, ka arī otram lietas dalībniekam ir cilvēktiesības,” uzsvēra Aigars Strupišs. Viņš atgādināja, ka ievērot procesa likumu un respektēt otras puses tiesības arī ir tiesneša PIENĀKUMS. Kā piemēru minēja pierādījumu, kas nav bijuši iesniegti pirmajā instancē, nepamatotu pieņemšanu apelācijas instancē, ko likums ar atsevišķiem izņēmumiem tieši aizliedz. “Kā gan lai citādi iztulkot Civilprocesa likuma 430.panta ceturtās daļas vārdus “apelācijas instances tiesa pierādījumus NEPIEŅEM” Nepieņem, nevis lemj pieņemt vai nepieņemt,” sacīja priekšsēdētājs. No tā, ka tiesas atkāpjas no likumā skaidri rakstītā, rodas šaubas un runas par korupciju tiesās.

Kopumā Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērtēja, ka Latvijas tiesu sistēma darbojas labi. Protams, ir lietas, kuras jāattīsta un jāuzlabo, bet tās šobrīd nav tik sistēmiskas, ka apdraudētu tiesu pamatus. Tās ir augšanas un attīstības problēmas, kurām iet cauri ne tikai tiesu sistēma, bet arī visa sabiedrība un faktiski arī visa pasaule.

Noslēgumā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pateicās Rīgas apgabaltiesas kolektīvam par darbu aizvadītajā periodā un novēlēja ne mazāk raženu darbu nākamajā.

Zinātniskajā konferencē ar priekšlasījumu “Mutvārdu procesa nozīme tiesas spriešanā: tiesību vēstures un filozofijas aspekti” konferencē uzstājās Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomniece, LU Juridiskās fakultātes docente Elīna Grigore-Bāra.

Rīgas apgabaltiesas gada pārskata sanāksme, kas notika 5.decembrī, šogad pārtapusi jaunā formā – zinātniski praktiskā konferencē sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211