Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 14.decembrī piedalījās starptautiskā konferencē Kijevā par Augstāko tiesu lomu cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības nodrošināšanā. Ukrainas Augstākā tiesa konferenci organizēja, lai atskatītos un starptautiskā dimensijā izvērtētu pārmaiņas jaunās Ukrainas Augstākās tiesas darbā pirmajā gadā pēc radikālās tiesu sistēmas, tai skaitā Augstākās tiesas, reformas.

Pirms gada, apvienojot četras kasācijas tiesas, Ukrainā izveidota jauna Augstākā tiesa. Uz visiem tiesnešu amatiem rīkots konkurss, tiesnešu izvērtējumā iesaistot arī sabiedrību. Reformas mērķis ir sabiedrības uzticēšanās tiesai vairošana un Ukrainas Augstākās tiesas integrēšana Eiropas tiesību laukā. Šīs tēmas aktualizētās arī starptautiskajā konferencē, aicinot pieredzē dalīties Eiropas Savienības valstu Augstāko tiesu priekšsēdētājus.

Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs konferencē runāja par tiesneša neatkarību, nodrošinot pamattiesību aizsardzību.  

Latvijas Satversme paredz pamattiesību katalogu, aktīvi darbojas Satversmes tiesa, kura būtiski iesaistās pamattiesību robežu noteikšanā un attiecīgo normu interpretēšanā. Nacionālajām tiesām paliek atbildīgākais uzdevums – šo principu piemērošanu nodrošināt katrā lietā.

Ivars Bičkovičs pievērsās Latvijas Augstākās tiesas vērtējumam par Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos doto izvērtējumu jau konkrētās lietās. Viņš norādīja, ka nacionālās tiesas loma ir būtiska, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību savas valsts nacionālā standarta izpratnē, kas var pārsniegt Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantēto minimumu. “Tā arī ir daļa no tiesas neatkarības. Pamattiesību aizskāruma novēršanas pēckontrole arī ir daļa no nacionālo tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas dialoga,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Latvijas Augstākās tiesas bilancē ir nolēmums, ar kuru atjaunots kriminālprocesu arī bez īpaša ECT norādījuma, jo pati Augstākās tiesa savu pamattiesību aizsardzības standartu uzskata par augstāku nekā prasījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā spriedumā. Augstākā tiesa uzskatīja, ka no konstatēto pārkāpumu būtības izriet, ka kriminālprocess ir atjaunojams, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums šajā lietā ir atzīstams par jaunatklātu apstākli, kas var būtiski ietekmēt lietas iznākumu.

“Tiesa ir metodoloģiski brīva sprieduma pamatojuma veidošanā, ciktāl tā saglabā savu padotību likumam un tiesībām,” uzsvēra Ivars Bičkovičs, minot arī Latvijas tiesnešu ētikas komisijas atzinumu, ka no judikatūras atšķirīgs viedoklis nav patvaļīgs, ja tas atbilstoši pamatots. Šāds secinājums vienlīdz attiecināms arī uz nolēmumu, kurā secinājumi atšķiras no starptautiskās tiesas secinājumiem.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211