Aizvadītais gads Senāta Civillietu departamenta darbā bijis sekmīgs – izskatīts par 60 lietām vairāk nekā saņemts un lietu atlikums ir samazināts līdz 365 lietām.

Turklāt, kā Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā norādīja departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, šis rādītājs sasniegts, neraugoties uz to, ka faktiski departaments strādājis nepilnā senatoru sastāvā.  Departamenta senatoru slodze bijusi vidēji 75 lietas gadā vienam senatoram.

Departamentā saglabājusies augsta kasācijas tiesvedības filtru efektivitāte – aptuveni 77% lietu kasācijas tiesvedība netiek ierosināta. No skatītajām tikai 12 lietās pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti. Blakus sūdzībām šis rādītājs vēl augstāks – 81,6% gadījumu tiesvedība netika ierosināta.

Lietas dalībniekam atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību bijis jāgaida vidēji 119 dienas, blakus sūdzībām vidējais atteikuma termiņš ir 52 dienas. Savukārt vidējais lietas izskatīšanas termiņš līdz nolēmumam bija 176 dienas (2021.gadā – 144 dienas). Kā vienu no iemesliem izskatīšanas laika pieaugumam departamenta priekšsēdētājs minēja to, ka bijušas vairākas vienveidīgas lietas, kurās bijis svarīgs paplašinātā sastāvā risināmais jautājums. Piemēram, piespiedu nomas lietās un būves īpašnieka civiltiesiskās atbildības vērtēšanas jautājumā.

Departaments ir izskatījis visas lietas, kas saņemtas pirms 2020. gada. No 2020. gadā saņemtajām lietām neizskatītas bija tikai piecas, kurās visās ir ierosināta kasācijas tiesvedība, un trijās gaidāms nolēmums šā gada sākumā.

Kā sabiedrībai aktuālus departamenta priekšsēdētājs izcēla Civillietu departamenta 2022. gada nolēmumus trīs tiesību jautājumos: tiesības uz morālā kaitējumu atlīdzību saistībā ar tuvinieka bojāeju (neizvirzot tam mantinieka statusu kā priekšnoteikumu); būves īpašnieka civiltiesiskās atbildības vērtēšana Zolitūdes traģēdijas lietā; kā arī goda un cieņas un uzņēmuma reputācijas aizskāruma vērtēšana gadījumā, kad sociālajā tīklā vulgārā stilā izteikts komentārs par komersanta preču vai pakalpojumu kvalitāti.

Runājot par civilprocesa pilnveidošanai, N.Salenieks aicināja apsvērt administratīvā procesa un civilprocesa regulējumu tuvināšanu. Piemēram, pieaicinātās personas (amicus curiae) institūta ieviešanu civilprocesā līdzīgi kā administratīvajā procesā un līdzīgu regulējumu tiesvedības apturēšanai saistībā ar tiesas vēršanos Satversmes tiesā. Būtu izstrādājami arī priekšlikumi pilotlietu mehānisma ieviešanai civilprocesā un rosināma diskusija par šādu mehānismu arī administratīvajā procesā un kriminālprocesā.

Šajā gadā Civillietu departaments turpinās civillietu iztiesāšanas metodoloģijas mācības pirmās un otrās instances tiesas tiesnešiem un tiesnešu palīgiem, turpinās uzlabot kasācijas sūdzību un blakus sūdzību kvalitāti, attīstīs sadarbību starp departamentiem, lai nodrošinātu vienotu izpratni par tiesību jautājumiem.

 

Plēnums 27.janvārī izvērtēja Augstākās tiesas darbu 2022.gadā. Struktūrvienību darbu analizēja to vadītāji – Senāta departamentu priekšsēdētāji, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas un Administrācijas vadītājas. Pārskatu sniedza Disciplinārtiesas priekšsēdētāja. Plēnumu uzrunāja ģenerālprokurors un tieslietu ministre.

 

Par Augstākās tiesas gada atskaites plēnumu vēl arī:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211