Tas ir labākais, ko Latvijas tiesību zinātne var sniegt - Civilprocesa likuma komentāru otrās daļas atvēršanas pasākumā 19. septembrī, vērtējot grāmatas autoru kolektīva darbu, sacīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs un Juridiskās fakultātes Domes priekšsēdētājs profesors Jānis Rozenfelds.

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe, sveicot autoru kolektīvu ar godam izdarīto pamatīgo darbu, norādīja uz šo komentāru būtisko nozīmi tiesu spriedumu kvalitātes uzlabošanā. Bet Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne atzina, ka, zinot tiesnešu lielo slodzi, apbrīno autorus, kuri spējuši atrast laiku šim nozīmīgajam blakus darbam.

Civilprocesa likuma komentāru otro daļu, kas aptver likuma 29.-60.1 nodaļu, izdevusi valsts akciju sabiedrība "Tiesu namu aģentūra". Komentāru autors un zinātniskais redaktors ir profesors, Dr.habil.iur., LZA īstenais loceklis, Augstākās tiesas senators Kalvis Torgāns, autori - tiesību zinātņu praktiķi: Augstākās tiesas senatori un tiesneši Gunārs Aigars, Zigmants Gencs, Valerijans Jonikāns, Edīte Vernuša, Aldis Laviņš, Zane Pētersone, senatora palīgs Gunvaldis Davidovičs, kā arī maksātnespējas procesa speciālisti Helmuts Jauja, Gatis Flinters un LU doktorants Martins Osis.

Grāmatas zinātniskais redaktors Kalvis Torgāns pauda cerību, ka šie Civilprocesa likuma komentāri juristu darbā būs tikpat izmantoti kā starpkaru laikā izdotie Vladimira Bukovska komentāri, un tiesu nolēmumos atsauces uz tiem būs tikpat bieži kā uz izcilāko Latvijas brīvvalsts laika civilprocesa speciālistu Bukovski. „Sabiedrība no tiesas prasa likumam atbilstošus un taisnīgus spriedumus, pat taisnīgākus nekā likumā teikts. Piemērojot likumu burtiski, tas var neatbilst likuma garam, jēgai un principiem. Šī izpratne jāmeklē likuma komentāros,” sacīja profesors.

Torgāns norādīja uz plašo tiesu prakses apkopojumu komentāros (atsauces ir uz vairāk nekā 250 tiesu nolēmumiem, 9 Satversmes tiesas spriedumiem, Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru un 80 literatūras avotiem). Ar smaidu profesors minēja arī citus komentāru „svarīguma” rādītājus - grāmata ir 1031 lappusi bieza un vēsturē tā ieies kā 1,3 kilogrami juridiskās kultūras.

Komentāru juridiskā redaktore Signe Terihova pauda gandarījumu par grāmatas sagatavošanas laika interesantajām diskusijām ar civilprocesa „guru” un to veidoto vērtīgo rezultātu. Vienlaikus pieredzējusī juridiskās literatūras redaktore vērsa uzmanību uz nepietiekamo valsts politisko izpratni un materiālo atbalstu juridiskās literatūras izdošanai. Terihova savu domu saistīja ar pirmdien publiskoto Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu par Latvijas valsts konstitucionālo pamatu, Satversmes kodolu un šī kodola neaizskaramību. Nacionālas valsts virsprincips uzliek valstij pienākumu aizsargāt un stiprināt latvisko identitāti, kas aptver arī Latvijas zinātni, tostarp Latvijas tiesību zinātni. Bez tiesību zinātnes attīstības nav iespējama ne Latvijas tiesību attīstība, ne tiesiskas valsts principu īstenošana, savukārt tiesību zinātnes attīstība nav iedomājama bez pastāvīgas viedokļu un pētījumu publicēšanas iespējām, bez pastāvīgas juridiskās literatūras latviešu valodā izdošanas un tās plašas pieejamības. „Ja citu latviešu kultūras un zinātnes jomu attīstībā pašsaprotams šķiet pieprasīt valsts budžeta līdzekļu ieguldījumus, tostarp pamatojot to ar nacionālās valsts un latviešu nācijas interešu aizsardzību, tad vēl jo vairāk arī tiesību zinātnes attīstība nedrīkst tikt balstīta (tikai un vienīgi) uz tirgus ekonomikas principiem. Tas ir pašas valsts interesēs - Satversmes kodola aizsardzības interesēs,” uzsvēra Terihova.

Civilprocesa likuma komentāru grāmatas cena ir augsta, kā norādīja izdevēji - atbilstoša ieguldītajiem līdzekļiem, laikam, darbam un arī - valsts attieksmei pret tiesību zinātni. Neskatoties uz augsto cenu, divās nedēļās jau nopirkti 400 grāmatas eksemplāri – neraksturīgi šāda veida literatūrai. Tas apliecina grāmatas aktualitāti un praktisko vērtību.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211