Lai informētu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) aktualitātēm un darba atmosfērā diskutētu par problēmjautājumiem Latvijas tiesu praksē, ar Augstākās tiesas tiesnešiem 8. aprīlī tikās ECT tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele.

Šādas tikšanās Augstākajā tiesā, tāpat kā tiesnešu un darbinieku pieredzes apmaiņas vizītes ECT, iespēju robežās notiek regulāri.

Ineta Ziemele rosināja diskusiju par Augstākās tiesas kā kasācijas instances pilnīgāku izmantošanu cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanā nacionālā līmenī. ECT tiesnese akcentēja divus būtiskus Latvijas problēmjautājumus - nesamērīgi ilgos lietu izskatīšanas termiņus un cilvēktiesību nesamērošanu ar pierādījumu iegūšanu krimināllietās, izmantojot speciālās operatīvās darbības, piemēram, telefonsarunu noklausīšanos, korespondences pārbaudi.

ECT pārstāve aicināja kasācijas instanci šos jautājumus iespēju robežās skatīt globālāk, izmantojot visas iespējas, ko šobrīd paredz procesuālie likumi un, iespējams, rosinot nepieciešamās izmaiņas likumdošanā. I. Ziemele uzsvēra nacionālo tiesu un tiesnešu iniciatīvas nozīmi, ja cilvēktiesību nodrošināšanas mehānisms valstī nav precīzi noregulēts.

Savukārt Augstākās tiesas tiesneši vaicāja ECT tiesneses viedokli par šobrīd aktuālām situācijām, piemēram, advokāta līdzdalību kasācijas instancē, prokurora protestiem civillietās, privātīpašuma aizskārumu privatizācijas procesā, privāttiesību un vārda brīvības sadursmēm. Aktualizēts arī jautājums par Senāta departamentu dažādo praksi kasācijas pieteikumu atteikuma motivācijā.   

Ineta Ziemele arī informēja par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.protokolu, kas paredz vairākus pasākumus ECT darba optimizācijai un kurš stāsies spēkā ar šī gada 1. jūniju. Protokols bija atvērts kopš 2004. gada, bet tā stāšanos spēkā kavēja Krievijas Federācija, kas tikai 2010.gada janvārī ratificēja protokolu. Diemžēl tajā paredzētie ECT darbības uzlabojumi vairs nebūs pietiekami efektīvs risinājums, kas ļautu tiesai tikt galā ar milzīgo pieteikumu skaitu, ko tā ik gadu saņem.

ECT kopumā ir apmēram 120 000 neizskatītu pieteikumu. 2009.gadā tika iesniegti 57 000 jauni pieteikumi, kas ir par 15% vairāk nekā iepriekšējos gadus. No Latvijas katru gadu tiek saņemti aptuveni 360 - 400 pieteikumi, un uzkrājums ir aptuveni 900 lietas. Kā informēja I. Ziemele, ja no citām valstīm tiek pieņemti tikai aptuveni 20% pieteikumu, tad no Latvijas – 50%.  

Lai ECT darbu vērstu iespējami efektīvāku un nozīmīgāku, tiek mainīta ECT politika lietu skatīšanā: turpmāk lietas skatīs nevis to ienākšanas hronoloģiskā secībā, bet pēc būtiskuma. Kā pirmkārt skatāmas atzītas lietas, kuras ir apsūdzībā par draudiem dzīvībai, necilvēcīgu izturēšanos, bērnu tiesībām un patvēruma meklētāju lietas. Ārpus kārtas tiks skatītas arī lietas, kas parāda kādas sistemātiskas tiesu problēmas konkrētā valstī.

Veicot Latvijas lietu revīziju, aktualizētas 87 lietas, kas galvenokārt ir par apstākļiem cietumos un policijas izolatoros, mūža ieslodzīto režīmu, kā arī bērnu aizvešanas lietas un lietas par medicīnas darbinieku atbildību.

I.Ziemele informēja arī par aktuālākajām lietām, kas veido ECT judikatūru un varētu būt aktuālas arī Latvijas tiesām, piemēram, par apcietinājuma piemērošanu, par psiholoģiskās spīdzināšanas izmantošanu izmeklēšanā, par diplomātisko imunitāti un citiem jautājumiem.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211