Lai pastāstītu par Eiropas Kopienu tiesas (EKT) darbību, 19. augustā Augstākajā tiesā viesojās šīs tiesas tiesnesis Egils Levits, viņa palīgs Juris Rudevskis, kā arī Eiropas Kopienu (EK) Pirmās instances tiesas tiesneses Ingrīdas Labuckas palīdze Solvita Harbacēviča. Viesi interesentus iepazīstināja ar tiesas uzbūvi, lietu izskatīšanas procesu un iepriekšējā jeb prejudiciālā nolēmuma izmantošanu.

EKT, kas kontrolē EK tiesību aktu īstenošanu, visvairāk lietas izskata par gadījumiem, kad valstis nav izpildījušas kādu regulā ietvertu pienākumu vai nav ieviesušas kādu no direktīvām. E.Levits atzina, ka šīs lietas tiesnešiem arī ir visvienkāršāk izspriežamas. Saistībā ar Latviju šobrīd EKT viedokļu apmaiņas procesā atrodas 10-12 lietas.

Retāk sastopamas, toties juridiski interesantākas ir lietas par regulu un citu tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības (ES) pamatlīgumiem. Šādos gadījumos EKT darbojas līdzīgi Satversmes tiesai. Latvija līdz šim ar prasību atzīt par spēkā neesošu EK tiesību aktu EKT nav vērsusies. Savukārt kā vissarežģītākās lietas E.Levits minēja jau EK Pirmās instances tiesā skatītās lietas, par kurām EKT iesniegta apelācija.

Lietas izskatīšana EKT iesākas ar tās pārtulkošanu franču valodā, kas dažkārt prasa pusgadu laika. Kad savākti visi nepieciešamie dokumenti, viens no tiesnešiem kopā ar palīgiem sagatavo sprieduma projektu. Par sprieduma projektu pārējie tiesneši rakstveidā var izteikt piezīmes. Tā kā EKT atšķirībā no Eiropas Cilvēktiesību tiesas nav iespējamas tiesnešu atsevišķās domas, tad tiesnešiem jācenšas panākt vienprātība jeb konsenss. Uz jautājumu, vai tādējādi lietas izskatīšana pārlieku neieilgst, E.Levits atbildēja, ka lietas izskatīšanā rūpīgi tiek ievēroti noteiktie termiņi. Parasti lietu izskatīšana ilgst vienu līdz divus gadus.

Kā vēl vienu atšķirību no Eiropas Cilvēktiesību tiesas E.Levits minēja ģenerāladvokātu atzinumu izmantošanu, ko varētu salīdzināt ar prokurora atzinumu Latvijā. Lai labāk izprastu EK tiesības, E.Levits tiesnešiem ieteica iepazīties ne vien ar salīdzinoši īsajiem EKT spriedumiem, bet noteikti arī ar izsmeļošajiem ģenerāladvokātu atzinumiem. Beidzot stāstījumu par lietas izskatīšanas gaitu, E.Levits norādīja, ka pēc sprieduma pieņemšanas tas tiek iztulkots un publicēts.

E.Levita palīgs J.Rudevskis pastāstīja par iepriekšējā nolēmuma izmantošanu. Gadījumos, kad ES dalībvalsts tiesai rodas jautājums par EK tiesību akta iztulkošanu vai spēkā esamību, tā var uzdot šo jautājumu EKT. Savukārt EKT dalībvalsts tiesai sniedz jautājuma skaidrojumu jeb iepriekšējo nolēmumu. Tām tiesām, kuru nolēmumi ir galīgi – tātad arī Augstākajai tiesai – šaubu gadījumā vērsties EKT ir ne vien tiesības, bet pienākums. Tomēr J.Rudevskis uzsvēra, ka Augstākās tiesas pienākums vērsties EKT nav absolūts. Savukārt S.Harbacēviča, stāstot par EK Pirmās instances tiesu, atklāja, ka pēdējā laikā pieaudzis ar preču zīmēm un valsts atbalstu saistīto lietu skaits.

Tikšanās nobeigumā E.Levits aicināja tiesnešus censties lietās saskatīt „Eiropas dimensiju”, proti, lietu saistību ar EK tiesību aktiem. Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns izteica cerību līdzīgas tikšanās rīkot katru gadu.