Eiropas Cilvēktiesību tiesa veido dialogu ar nacionālo tiesu tiesnešiem

27.janvārī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Dace Mita piedalījās Eiropas Cilvēktiesību tiesas rīkotajā seminārā „Kā nodrošināt nacionālo tiesu lielāku ieguldījumu Konvencijas sistēmā”.

Šādus seminārus, sākot jauno gadu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa rīko kopš 2005.gada. Lai gan tie bijuši par dažādiem tematiem, to pamatā ir vienota ideja par dialogu starp tiesnešiem. Tādējādi tiek aplūkoti dažādi aspekti Eiropas Cilvēktiesību tiesas un nacionālo tiesu tiesnešu attiecībās, lai efektivizētu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iedibināto cilvēktiesību aizsardzības sistēmu.

Šā gada seminārā tika izvirzīti trīs sarunu temati: 1) nacionālās tiesas loma Konvencijas sistēmā šodien; 2) kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa var pastiprināt nacionālo tiesu lomu; 3) vai šajā sistēmā ir iespējami konsultatīvie atzinumi (advisory opinions).

Diskusijas faktiski notika tikai par trešo semināra tematu – konsultatīvajiem atzinumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa savu viedokli par minēto jautājumu vēl nav paudusi, tāpēc uzklausīja valstu pārstāvju domas.

Šī ir neviennozīmīgi uztverta ideja ar kardināli atšķirīgiem viedokļiem. Idejas atbalstītāji uzsver, ka tiesības lūgt šādu atzinumu būtu tikai augstākajām tiesām, atzinums nebūtu saistošs un tas jau savlaicīgi varētu dot atbildes arī uz citās lietās aktuāliem jautājumiem, tādējādi novēršot vēlāku vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tiek norādīts uz veiksmīgi darbojošos prejudiciālo nolēmumu sistēmu Eiropas Savienības tiesā. Savukārt tie, kuri neatbalsta šādu priekšlikumu, norāda, ka iespēja izlemt pretēji Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumam ir teorētiska, viedoklis par to, ka šāds institūts samazinātu tiesā esošo lietu lielo uzkrājumu, ir maldīgs un ka šī ideja ir pretēja subsidiaritātes principam, kas ir viens no pamatiem Konvencijas sistēmā.

Atklājot tiesas darba gadu, tiesas prezidents sers Nikolass Bratza cita starpā minēja aktuālo problēmu par lielo lietu uzkrājumu, kuru tiesai nav iespējams izskatīt esošās sistēmas ietvaros, jo tiesa tika veidota apstākļos, kad Konvencijas dalībvalstu skaits bija būtiski mazāks. Tas nozīmē, ka Konvencijas sistēmas reforma nav pabeigta.