Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns 22. novembrī piedalījās Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju asociācijas un Eiropas Savienības institūciju pārstāvju kopīgā seminārā. Guļānu uz šo pasākumu bija ielūdzis Gijs Kanivē (Guy Canivet), Francijas Kasācijas tiesas priekšsēdētājs, kas ir arī asociācijas prezidents un nesen viesojās Latvijā. Briselē Augstāko tiesu priekšsēdētāji pārrunāja aktuālus jautājumus, kas skar sadarbību tieslietās Eiropā.

A.Guļāns piedalījās diskusijās ar Franko Fratīni (Franco Frattini), Eiropas Komisijas viceprezidentu un Tieslietu, brīvības un drošības komisāru; Žanu-Marī Kavadu (Jean-Marie Cavada), Eiropas Parlamenta Pilsonisko brīvību, tiesiskuma un iekšlietu komitejas priekšsēdētāju, kā arī citām augstām Tieslietu, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta un Eiropas Kopienu tiesas amatpersonām.

Stājoties amatā, Fratīni uzsvēra, ka partnerības neatņemama sastāvdaļa ir konsultācijas un līdzdalība. Tajā pilnībā jāiesaistās Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm, nacionālajiem parlamentiem un visu līmeņu valsts varas iestādēm, sociālajiem partneriem un plašai pilsoniskajai sabiedrībai. Dialogam jāpārsniedz Briselē bāzēto politisko debašu ietvari. Seminārs ar tiesnešiem ir viens no šīs partnerības veidiem.

Franko Fratīni, Itālijas advokāts, kļuva par komisāru 2004.gada novembrī. Itālijas valdība izvirzīja Fratīni pēdējā mirklī pēc tam, kad tika atsaukts Roko Butiljone (Rocco Butiglione), jo konservatīvā Romas katoļa uzskati bija izraisījuši opozīciju lielā daļā Eiropas Parlamenta.

Tieslietu, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts, kuru šobrīd vada komisārs Fratīni, izveidots 1999. gadā kā neliela darba grupa pēc Māstrihtas līguma parakstīšanas. Tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektorāts ātri izvērsa savu darbību, paaugstinot spējas risināt uzdevumus šajā daudzprofilu jomā. Fratīni stājoties amatā, tas tika pārdēvēts, un tagad darbs ir organizēts trīs galvenajos virzienos: imigrācija, patvēruma meklētāji un robežas; civiltiesības un pilsonība; iekšējā drošība un krimināltiesības.

Izvirzīšanas brīdī Fratīni bija Itālijas ārlietu ministrs, un pirms tam viņš bija bijis ministrs, kura atbildībā bija valsts dienests un izlūkdienests. Pirms iekļūšanas Parlamentā Fratīni bija miertiesnesis un tiesnesis, vēlāk strādāja par juriskonsultu valdībā.

Līdz 2004.gada novembrim lielāko daļu Eiropas Savienības tiesību aktu tieslietās un iekšlietās pieņēma, izmantojot konsultācijas – kad Parlaments varēja tikai izteikt atzinumu par priekšlikumiem – nevis koplēmuma procedūru, kas dod Parlamentam pilnvaras bloķēt priekšlikumus. Līdz ar to Parlamenta ietekme bija ierobežota, un šai komitejai bija zemāks prestižs nekā pārējām. Kad 2004.gadā, pieņemot Hāgas programmu, stājās spēkā Nicas līgums, aizvien vairāk tiesisko aktu tieslietās un iekšlietās pieņems, izmantojot koplēmuma procedūru; līdz ar to Parlaments iegūs lielāku ietekmi šajā jomā. Kā to praktiski īstenot, tiesneši pārrunāja ar Eiropas Parlamenta komitejas priekšsēdētāju.