No 1. marta, iesniedzot kasācijas sūdzību administratīvajā lietā, jāmaksā drošības naudu 50 latu apmērā, bet par blakus sūdzību jāmaksā drošības naudu 10 latu apmērā.

Savukārt par lūgumu par pagaidu aizsardzību (Administratīvā procesa likuma 185. un 195. pants) un par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem jāmaksā valsts nodevu 10 latu apmērā.

To paredz 2012. gada 1. novembrī Saeimas pieņemtie Grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā no 2013. gada 1. janvāra, bet saskaņā ar pārejas noteikumiem grozījumi likuma 124. pantā par drošības naudu par kasācijas sūdzības un blakus sūdzības iesniegšanu piemērojami no 1. marta.

Administratīvā procesa likuma 125. pants paredzēts, ka drošības naudu atmaksā pilnīgi, ja Senāts pārsūdzēto tiesas lēmumu vai spriedumu pilnībā vai daļā atceļ vai groza.

Pusi no samaksātās drošības naudas atmaksā, ja tiesnesis atsakās pieņemt blakus sūdzību vai atzīst to par neiesniegtu; tiesnesis atsakās pieņemt kasācijas sūdzību vai atzīst to par neiesniegtu; senatoru kolēģija atsaka ierosināt tiesvedību sakarā ar blakus sūdzību; senatoru kolēģija atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību.

Trīs ceturtdaļas no samaksātās drošības naudas atmaksā, ja blakus sūdzību vai kasācijas sūdzību atsauc, iekams nav pabeigta tās izskatīšana pēc būtības (rakstveida procesā – līdz dienai, kad administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi iesniegt papildu paskaidrojumus, cita rakstura iesniegumus vai lūgumus un pierādījumus).

Ja blakus sūdzību vai kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 129.2 pantu drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas (tiesneša) lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas, tāpat drošības nauda nav jāmaksā, iesniedzot blakus sūdzību par tiesas (tiesneša) lēmumu atteikt atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas.

Arī iesniedzot pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai, drošības nauda nav jāmaksā.

Tiesa (tiesnesis), ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.

Valsts nodevu sistēma tika pilnveidota, lai ieviestu principu, ka vēršanās augstākas instances tiesā ir „dārgāka”. Pieņemot grozījumus likumā, Saeima norādīja, ka līdz tam tiesas obligāto izmaksu apmērs nepildīja nepieciešamo barjeras funkciju, un bija radusies situācija, ka personas, vilcinot laiku, sniedza nepamatotas sūdzības.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211