Kopš 16. jūnija, kad Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam bija pirmā darba diena jaunajā amatā, pagājušas tieši 100 dienas. Ar jautājumu, kas ir būtiskākais šajā laikā paveiktais, šodien interviju ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju sāk žurnāls „Jurista Vārds”.

I. Bičkovičs kā vienu no nopietnākajiem darbiem min rekomendāciju izstrādāšanu un pieņemšanu saistībā ar Judikatūras nodaļas pētījumu par sodu praksi Latvijā. Likums paredz, ka šādu rekomendāciju pieņemšana vairs nav Augstākās tiesas plēnuma, bet attiecīgās tiesību nozares – Krimināllietu tiesu palātas un Krimināllietu departamenta – kopsēdes kompetence. Augstākās tiesas priekšsēdētājs cer, ka pieņemtās rekomendācijas veicinās vienveidīgu tiesību normu piemērošanu sodu noteikšanā un būs ikdienā praktiski izmantojams palīglīdzeklis, ko jebkurš tiesnesis turēs pa rokai.

Priekšsēdētājs min lietas, kas paveiktas administratīvajā jomā: pieņemts Augstākās tiesas darbinieku ētikas kodekss un būtiski palielināts pabalsts iestādes jaunajām māmiņām.

Saistībā ar Augstākās tiesas vēlmi mazināt neuzticēšanos tiesu varai un respektēt katra indivīda cilvēktiesības, ir izmainīta Augstākās tiesas instrukcija par kriminālprocesā izmantojamiem īpaši akceptējamajiem operatīvajiem pasākumiem: turpmāk Augstākā tiesa tajās lietās, kuras atrodas iztiesāšanā tiesās, pēc procesā iesaistīto personu pieprasījuma sniegs atbildi uz jautājumu, vai konkrēts operatīvais pasākums ir vai nav bijis likumā paredzētajā kārtībā akceptēts. Priekšsēdētājs domā, ka Augstākās tiesas iniciatīva, kas vērsta uz cilvēktiesību ievērošanu, novērsīs situācijas, kad Latvijas valsti varētu iesūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā par to, ka iztiesāšanā ir izmantoti pierādījumi, kuru iegūšanas likumību nav iespējams pārbaudīt.

Vēl I. Bičkovičs min starptautisku aktivitāti – piedalīšanos Starptautiskās tiesnešu asociācijas 51. kongresā Erevānā un sadarbības memoranda parakstīšana ar Armēnijas kasācijas tiesu. Memorands paredz sadarbību juridiska rakstura informācijas apmaiņā par likumprojektiem un tiesu sistēmas attīstības tendencēm, kā arī apņemšanos aicināt otras puses pārstāvjus uz konferencēm un diskusijām.

Runājot par tuvākās nākotnes plāniem, I. Bičkovičs īpaši uzsver nākamā gada budžeta jautājumu. Augstākās tiesas vadītājs cer, ka Saeima, sakot galavārdu, likumu ievēros un tiesnešu algām finansējums tiks piešķirts, lai 2009. gadā pabeigtu likumā paredzēto tiesnešu algu reformu.

I. Bičkovičs izsaka cerību, ka pēc iespējas ātrāk Latvijā sāks darboties Tieslietu padome. Viņš grib arī skaidrību un izšķiršanos jautājumā, kas skar iespējamo Augstākās tiesas pārveidošanu vienas instances tiesā, likvidējot tiesu palātas. Šobrīd tas ir ļoti jūtīgs jautājums, pieņemot darbā jaunus tiesnešus.

Priekšsēdētājs arī grib redzēt Augstākās tiesas tiesneša darba ikdienu mazāk intensīvu, jo uzskata, ka Augstākās tiesas tiesnesim, lai viņa lēmumi un spriedumi atbilstu valsts augstākās tiesu instances nolēmumiem izvirzītajām kvalitātes prasībām, nevajadzētu atrasties katru dienu tiesas zālē un vēl pēc tam vakara stundās rakstīt nolēmumus dienās izskatītajās lietās. Tiesnešu slodze šobrīd ir pārlieku liela, kas negatīvi ietekmē nolēmumu kvalitāti. Telpu un darba apstākļu nodrošināšana, kā arī procesuālo likumu pilnveidošanā kopumā dotu rezultātu – samazinātu Augstākās tiesas tiesneša noslogojumu.

Ivara Bičkoviča kandidatūru Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam izvirzīja Augstākās tiesas plēnums 2008. gada 9. maijā. Saeima Bičkoviču Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprināja 5. jūnijā. Amata pienākumus viņš sāka pildīt pēc tam, kad priekšsēdētāja pilnvaras beidzās Andrim Guļānam, kurš Augstāko tiesu vadīja divus termiņus – no 1994. līdz 2008. gadam.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211