Izlīgums starp apsūdzēto un cietušo vai viņa pārstāvi kā viens no krimināltiesisko attiecību noregulēšanas mehānisma elementiem Latvijas tiesās tiek izmantots visai bieži, kas kopumā vērtējams pozitīvi, jo likuma prasībām atbilstošu izlīgumu noslēgšana var sekmēt Kriminālprocesa likuma mērķa sasniegšanu. Kopumā Kriminālprocesa likumā (KPL) ietvertās prasības par apsūdzētā un cietušā izlīguma īstenošanu, izlīguma formu un paziņošanu par izlīgumu ievērotas.

Taču lielākajā daļā gadījumu, kad kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma (KL) 130. panta – par tīšiem viegliem miesas bojājumiem –, ja nodarījums saistīts ar vardarbību ģimenē, tiesnesim un arī prokuroram ir nepareiza izpratne par izlīguma būtību šāda veida kriminālprocesā. Tāds ir viens no Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta kopsēdes secinājumiem, apspriežot Krimināllietu departamenta un Judikatūras nodaļas kopīgi veikto tiesu prakses apkopojumu par tiesu praksi kriminālprocesa izbeigšanā un personu atbrīvošanā no kriminālatbildības, pamatojoties uz cietušā un apsūdzētā izlīgumu.

Izlīgums starp apsūdzēto un cietušo vai viņa pārstāvi var notikt visos kriminālprocesa veidos, taču tā tiesiskās sekas ir atkarīgas no tā, kādā – publiskās vai privātās apsūdzības kriminālprocesā – izlīgums ir noslēgts.

Izlīgums kā apstāklis, kas nepieļauj kriminālprocesu, ir noteikts privāti publiskās apsūdzības kriminālprocesā, kas tiek uzsākts par KPL 7. panta otrajā daļā norādītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Ja noticis cietušā un apsūdzētā izlīgums šādā kriminālprocesā, saskaņā ar KPL 377. panta 9. punktā noteikto kriminālprocess ir jāizbeidz. Vienīgais izņēmums no šā nosacījuma attiecībā uz publiskās apsūdzības kriminālprocesu, kas uzsākams tikai uz cietušā pieteikuma pamata, ir noziedzīgi nodarījumi, kas kvalificējami saskaņā ar KL 130. pantu, ja nodarījums saistīts ar vardarbību ģimenē, kad izlīgums starp apsūdzēto un cietušo būs apstāklis, kas kriminālprocesa virzītājam ļaus izvērtēt procesa izbeigšanas iespējamību. Nevar iebilst pret tiesas lēmumu atzīt publiskās apsūdzības kriminālprocesā izlīgumu ar cietušo par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli, izmantojot KL 47. panta otrajā daļā ietvertās tiesības. Taču tāds lēmums nevar tikt pieņemts visos gadījumos, bez attiecīga izvērtējuma.

Tikai divos gadījumos no 36 analizētajiem, kad bija pieteikts izlīgums starp cietušo un apsūdzēto, tiesas lēmumi pamatoti ar KPL 377. panta 9. punktu, tas ir noticis cietušā un apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata, izņemot kriminālprocesu par KL 130. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē.

Vairumā gadījumu procesa virzītāji nav ņēmuši vērā, ka šādos gadījumos ne vienmēr izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai. Senatoru kopsēdes secinājumos norādīts, ja nodarījums saistīts ar vardarbību ģimenē, izlīgumu kriminālprocesā nekādā gadījumā nedrīkst vērtēt kā apstākli, kas pieļauj lēmuma pieņemšanu par kriminālprocesa izbeigšanu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības. Pētījums rāda, ka pastāv tendence kriminālprocesus izbeigt, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, pie tam nereti atsaucoties uz KPL 1. pantā noteikto likuma mērķi – nodrošināt efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Tajā pašā laikā kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša apstākļa pamata būtiski aizskar apsūdzētā tiesiskās intereses un rada tādas negatīvas tiesiskas sekas, kādas likumdevējs nav paredzējis šīs kategorijas lietās, izbeidzot kriminālprocesu sakarā ar izlīgumu, norāda Senāta Krimināllietu departamenta senatori.

Pētījums liek secināt arī par citām tiesnešu un prokuroru kļūdām, tiesvedībā piemērojot izlīgumu. Ne KL 58. panta otrā daļa, ne arī KPL 379. panta pirmā daļa neuzliek pienākumu kriminālprocesu izbeigt, bet tikai sniedz procesa virzītājam iespēju izlemt jautājumu par kriminālprocesa izbeigšanu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, izvērtējot, vai ir pamats kriminālprocesu izbeigt un personu no kriminālatbildības atbrīvot. Apkopojums arī parāda, ka turpat vai divās trešdaļās analizēto nolēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, tiesa nav devusi šāda lēmuma argumentāciju.

Senāts norāda, ka īpaši rūpīga visu lietas materiālu analīze, lai izbeigtu kriminālprocesu, nepieciešama kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pret nepilngadīgajiem. Kriminālprocesa izbeigšana un personas atbrīvošana no kriminālatbildības šādos gadījumos pieļaujama tikai tad, ja tas ir nepilngadīgā interesēs un tiesai ir pilnīga pārliecība, ka tās turpmāk netiks apdraudētas. Izlīgums kā kriminālprocesa izbeigšanas pamats visai plaši tiek praktizēts arī gadījumos, ja pieļauti tīši rupji Ceļu satiksmes noteikumu prasību pārkāpumi un nodarījuma sekas ir cilvēka bojāeja. Pētījuma secinājumos norādīts, ka katrā konkrētajā gadījumā nepieciešams strikti izvērtēt robežu starp kriminālprocesa obligātumu, lietderības un taisnīguma principu.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Judikatūras nodaļas kopīgi veiktajā tiesu prakses apkopojumā pētīti 155 šī gada pirmajā pusgadā taisīti tiesas lēmumi un spriedumi, kuros 168 apsūdzētie noslēguši izlīgumu ar cietušo vai viņa pārstāvi, kā arī 25 krimināllietu materiāli, lai gūtu papildu informāciju. 128 gadījumos attiecībā uz 139 personām pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar izlīgumu, 10 nolēmumos par 12 personām izlīgums ņemts vērā, nosakot sodu, 16 nolēmumos attiecībā uz 16 personām izlīgums atzīts par atbildību mīkstinošu apstākli. Vienā gadījumā pēc cietušā lūguma izlīgums netika pieņemts, jo apsūdzētais neizpildīja tā noteikumus.

Ar pilnu pētījumu par tiesu praksi kriminālprocesa izbeigšanā un personu atbrīvošanā no kriminālatbildības, pamatojoties uz cietušā un apsūdzētā izlīgumu, var iepazīties Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Krimināltiesībās.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211