13.jūlijā spēkā stājušies grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz  kasācijas instanci, tas ir, Augstākās tiesas Civillietu departamentu, atslogot no mazsvarīgām lietām, lai samazinātu civillietu izskatīšanas termiņus un koncentrētu resursus augstākajai tiesu instancei raksturīgu uzdevumu veikšanai – vienotas tiesu prakses nodrošināšanai un tiesību tālākveidošanai.

Izdarot grozījumus civilprocesā, ņemts vērā, ka kasācijas instances tiesa neizspriež strīdu pēc būtības, bet lemj par likuma pareizu izpratni un pareizu tā piemērošanu, tālab kasācijas instancē izšķiroša nozīme ir nevis pušu interesēm, bet gan publiski tiesiskajām interesēm.

 

Būtiskākās izmaiņas Civilprocesa likumā (CPL)

Kasācijas sūdzības pamats, saturs un iesniegšana

  • Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances spriedumus lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un apelācijas instances spriedumus, ja tiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Ņemot vērā, ka atbilstoši likumam materiālo tiesību normas nepareiza piemērošana ir arī tās nepareiza iztulkošana, no likuma normas, kas nosaka kasācijas pamatus, izslēgta atsevišķa norāde par to, ka spriedumu kasācijas kārtībā var pārsūdzēt arī gadījumos, kad zemākas instances tiesa materiālo tiesību normas nepareizi iztulkojusi (CPL 450.panta trešā daļa).
  • Līdz šim likums tieši nenoteica, vai kasācijas sūdzību var iesniegt materiālo tiesību normas jebkāda veida nepareizas piemērošanas gadījumā vai līdzīgi, kā tas ir noteikts procesuālo tiesību normu pārkāpumu gadījumā,– tikai tad, kad normas nepareiza piemērošana noveda vai varēja novest pie nepareiza lietas iznākuma. Likuma grozījumi paredz, ka materiālo tiesību normas nepareiza piemērošana var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā tikai tad, ja tā ir novedusi vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas (CPL 451.panta otrā daļa).
  • Turpmāk likums paredzēs kasācijas instances tiesnešu kolēģijai tiesības atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, ja tai nebūs acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā, tāpēc likums papildināts ar nosacījumu, ka gadījumos, kad kasācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka kasācijas sūdzības izskatīšanai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā, viņš argumentēti norāda to kasācijas sūdzībā (CPL 453.panta 1.1 daļa).
  • Atbilstoši kasācijas instances judikatūrai precizēta kasācijas sūdzības parakstīšanas un iesniegšanas kārtība. Saskaņā ar precizēto regulējumu, kasācijas sūdzību paraksta iesniedzējs – fiziskā persona, juridiskas personas amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai advokāts. Ja kasācijas sūdzību parakstījusi juridiskās personas amatpersona, sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības pārstāvēt iesniedzēju. Ja kasācijas sūdzību parakstījis advokāts, sūdzībai pievieno pilnvaru un orderi. Ja šādi dokumenti kasācijas sūdzībai nav pievienoti un tie nav arī iepriekš iesniegti lietā, sūdzības pieņemšana tiek atteikta (CPL 453.panta otrā daļa un sestās daļas 2.punkts).
  • Noteikts termiņš – 30 dienas no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas, kad iesniegtajai kasācijas sūdzībai var pievienoties līdzdalībnieki un trešās personas, kas piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi kasācijas sūdzību (CPL 461.panta pirmā daļa).

 

Drošības nauda

  • Palielināta drošības nauda, kas iemaksājama Augstākās tiesas depozīta kontā, iesniedzot kasācijas sūdzību. Tagad tā ir 300 euro līdzšinējo 284,57 euro vietā (CPL 458.panta pirmā daļa).
  • Jaunums ir drošības nauda 300 euro, kas iemaksājama, iesniedzot pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Drošības nauda pieteicējam atmaksājama, ja apstrīdētais nolēmums tiek pilnīgi vai daļēji atcelts, kā arī gadījumos, ja pieteikums tiek atsaukts līdz tā izskatīšanai. Tāpat drošības naudu atmaksā gadījumos, ja tiesa atsaka pieņemt pieteikumu tādēļ, ka tam nav pievienots dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu, vai drošības nauda nav samaksāta likumā noteiktā kārtībā un apjomā (CPL 478.panta septītā un astotā daļa).

 

Atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību

  • Precizēts kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikuma pamats. Iepriekš tas paredzēja, ka gadījumos, kad kasācijas sūdzība atbilst likumā noteiktajām formālajām prasībām un tiesa nav pieļāvusi tādu procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas norādīts likumā kā tāds, kas katrā ziņā varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, kasācijas tiesvedību tomēr var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Turpmāk kasācijas tiesvedību var neierosināt, ja, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā (CPL 464.1 panta otrās daļas 2.punkts).
  • Likuma grozījumi ietver jaunu kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikuma pamatu: kasācijas tiesvedību var neierosināt arī mantiska rakstura strīdos, ja izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā un tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts, ir mazāka par 2000 euro(464.1 panta trešā daļa).

 

Atteikums pieņemt blakus sūdzību

  • Likuma grozījumi paredz, ka tiesnešu kolēģija rīcības sēdē var ar lēmumu, kas sastādīts rezolūcijas veidā, atteikties pieņemt blakus sūdzību, ja nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka, izskatot blakus sūdzību, pārsūdzētais lēmums tiks pilnīgi vai kādā tā daļā atcelts vai grozīts. Tiesnešu kolēģijas lēmumam jābūt vienbalsīgam. Šādā gadījumā samaksāto valsts nodevu par blakus sūdzību neatmaksā (CPL 464.panta 4.1 un septītā daļa).

 

Sprieduma taisīšana

  • Likums nosaka iespēju kasācijas instancei lietas skatīt rakstveida procesā. Par pilna sprieduma sastādīšanas datumu uzskatāms datums, kas paziņots lietas dalībniekiem kā datums, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Jaunie grozījumi paredz, ka gadījumā, ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka lietas sarežģītības dēļ sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā var minēto termiņu pagarināt, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem (CPL 464.3 panta 2.1 daļa).
  • Likuma grozījumi kasācijas instancei dod iespēju zemāku instanču tiesu spriedumus, kuri satur juridiski nozīmīgas atziņas, vienkāršotā veidā atzīt par pareiziem, tā veicinot minēto atziņu nostiprināšanos tiesu praksē. Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais pamatojums tiesību piemērošanas jautājumā ir pareizs, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka atzīst argumentāciju par pareizu un šos argumentus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt (CPL 475.panta sestā daļa).
  • Savukārt, ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais spriedums neatbilst Augstākās tiesas judikatūrai un pārsūdzētajā spriedumā nav argumentēti norādīts, kādēļ notikusi atkāpšanās no judikatūras, Civillietu departaments var taisīt spriedumu, kura motīvu daļā norāda judikatūru, kura nav ievērota vai kuras neievērošana nav pamatota. Šādā gadījumā spriedumā aprakstošo daļu var neiekļaut un nenorādīt argumentus par tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem (CPL 475.panta septītā daļa).

 

Lietu izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

  • Līdz likuma grozījumiem pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskatīja tiesa, kura ir vienu līmeni augstāka par tiesu, kura taisījusi apstrīdēto nolēmumu. Jaunais regulējums paredz pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu tajā pašā tiesā, ar kuras spriedumu vai lēmumu pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Līdz ar to Civillietu departaments turpmāk tikai izņēmuma gadījumos varētu skatīt šādus pieteikumus, jo kasācijas instance neskata lietu pēc būtības. Tāds izņēmuma gadījums varētu būt pieteikuma iesniegšana par lēmumu, ar kuru kasācijas instance ir izbeigusi tiesvedību. Tiesa, konstatējot jaunatklātus apstākļus, atceļ apstrīdēto nolēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai vai zemākas instances tiesai (CPL 478.panta pirmā daļa un 482.panta otrā daļa).
  • Pirms likuma grozījumiem pieteicējam par pieteikuma iesniegšanu nebija jāmaksā valsts nodeva vai drošības nauda. Atbilstoši jaunajam regulējumam turpmāk maksājama drošības nauda 300 euro apmērā (CPL 478.panta septītā daļa).
  • Pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atsaka pieņemt ne tikai tad, ja nav norādīti apstākļi, kuri var tikt atzīti par jaunatklātiem, vai pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka apstākļi būtiski mainījušies, bet arī tad, ja pieteikumam nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā, vai likumā noteiktā kārtībā un apjomā nav samaksāta drošības nauda. Šajos gadījumos tiesneša lēmums nav pārsūdzams (CPL 478.panta ceturtā un piektā daļa).
  • Izskatot pieteikumu, nav piemērojami likuma noteikumi par nepieļaujamību tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā (CPL 481.panta otrā daļa).
  • Civilprocesa likuma pārejas noteikumos noteikts, ka tiesa, kas uzsākusi izskatīt pieteikumus līdz šī gada 1.augustam, pati pabeidz to izskatīšanu, kā arī noteikts, kas notiek ar tiem pieteikumiem sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kas nodoti izskatīšanai Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai. Pēc Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāja priekšlikuma Augstākās tiesas priekšsēdētājs izlemj jautājumu par tiesu palātas izskatīšanā esošas lietas nodošanu citai apelācijas instances tiesai, ja lietas izskatīšanu līdz 2016.gada 31.decembrim nav iespējams nodrošināt. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams (CPL pārejas noteikumu 116.punkts).

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211