Iztiesājot krimināllietas par slepkavībām pastiprinošos apstākļos un sevišķi pastiprinošos apstākļos, tiesas veic rūpīgāku nozieguma objektīvo un subjektīvo pazīmju analīzi, tiesu nolēmumos sniegta pilnīgāka soda kvalifikācijas motivācija, izmantojot gan teorijas atziņas, gan tiesu prakses nostādnes,- secināts Augstākās tiesas veiktajā pētījumā par tiesu praksi krimināllietās par slepkavībām, atbildība par kurām paredzēta Krimināllikuma (KL) 116.-118. pantā.

Salīdzinot ar iepriekš veiktiem līdzīgiem pētījumiem, tiesu veiktā noziegumu kvalifikācija, kas ne vienmēr saskan ar pirmstiesas kriminālprocesā doto nodarījuma juridisko izvērtējumu un tiesas debatēs uzturēto apsūdzību, vairumā gadījumu atzīstama par atbilstošu likumam un tiesas sēdē konstatētajam. Tiesām nereti nācies atspēkot un noraidīt aizstāvības nepamatotos lūgumus par to kvalificēšanu saskaņā ar citām KL normām, un tas liecina par personas dzīvības un veselības apdraudējuma norobežošanas kritēriju izpratni.

Tomēr pētījuma gaitā konstatēti arī diskutabli un kļūdaini slepkavības kvalifikācijas risinājumi kā no valsts apsūdzības, tā arī no tiesas puses, vairākos gadījumos apspriežama sodu piemērošanas prakse.

Analizējot sodu piemērošanas praksi, pētījuma autori konstatējuši, ka izplatīta ir KL 116.-118.panta sankcijā paredzētā minimālā brīvības atņemšanas soda noteikšana, pārkāpjot Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā SKK-74/06 norādīto, ka „pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi izslēdz panta sankcijā noteiktā minimālā soda piemērošanu”. Nosakot sodu, ne vienmēr tiek ievērots KL 46.panta otrajā daļā noteiktais, ka vienlīdzīgā mērā izvērtējami visi tajā norādītie kritēriji – izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, nozīmīgāku vietu atvēlot tieši datiem par personību.

Atsevišķos gadījumos kļūdaini tiek risināts jautājums par atbildību mīkstinošajiem un pastiprinošajiem apstākļiem, pārkāpjot likumā noteikto, ka par atbildību mīkstinošu un pastiprinošu nevar atzīt tādu apstākli, kas paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.

Izpētītie tiesu nolēmumi ļauj secināt, ka praktiski gandrīz visas slepkavības izdarītas, kad apsūdzētais, cietušais un arī klātesošās personas bijušas alkohola reibumā. Vairumā gadījumu slepkavības izdarītas dzēruma strīdā, skaidrojot nenozīmīgas savstarpējas attiecības vai vēlāk vispār neatceroties strīda iemeslu. Slepkavību iemesls bieži ir dusmas, naids, atriebība, greizsirdība laulāto, bet biežāk kopdzīvotāju starpā.

Izdarītās slepkavības raksturo cinisms un nežēlība: cietušie tiek nonāvēti ar daudziem sitieniem ar cirvi un naža dūrieniem, tiek nospārdīti kājām. Nozieguma izdarīšanas rīks visbiežāk ir nazis, cirvis, koka runga, dēlis, cietušie ir nožņaugti, noslīcināti.

Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas un Senāta Krimināllietu departamenta sadarbībā ar krimināltiesību speciālistu veiktajā pētījumā analizētas krimināllietas, kurās tiesu nolēmumi stājušies likumīgā spēkā 2008. un 2009.gadā. Izpētīti 198 nolēmumi par 109 personām, no tiem 95 nolēmumi pieņemti pirmās instances tiesā, 81 ir apelācijas instances tiesas nolēmums un 22 nolēmumi pieņemti kasācijas instances tiesā.

Ar tiesu prakses apkopojumu var iepazīties Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Krimināltiesībās

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211