Žurnāla “Jurista Vārds” 1.februāra numura tēma par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību tapusi sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu.

Numura tēma izvēlēta, ņemot vērā Satversmes tiesas secinājumus, ka atteikums jāpieņem koleģiāli un tam jābūt motivētam. Temats tiek aktualizēts arī saistībā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas veikti pēc Satversmes tiesas sprieduma.

Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece Nora Zvejniece un senatora palīdze Laura Smukule sniedz ieskatu kasācijas instances tiesas lomā un kompetencē, kā arī Kriminālprocesa likumā nostiprinātajos pamatos atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību, salīdzinot Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā ietvertos atteikuma principus.

Autores secina, ka likumdevējs ir paredzējis gan vienādus, gan atšķirīgus pamatus atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. Atbilstoši krimināltiesību piespiedu raksturam un iespējamiem indivīdu pamattiesību ierobežojumiem, krimināllietās lēmumam par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību ir jābūt motivētam neatkarīgi no atteikuma pamata. Nav pieļaujams šādus lēmumus pieņemt rezolūcijas veidā, nenorādot motīvus, kā tas ir iespējams, piemēram, civilprocesā. Vienlaikus tas, cik detalizēti lēmumā norādāmi atteikuma motīvi, izriet no konkrētās kasācijas protesta vai sūdzības satura.

Zinātniski analītiskā padomniece Aleksandra Azeva publikācijā raksta, ka līdzšinējā prakse liecina, ka Senāts ievēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas judikatūras atziņas, jo, pieņemot katru lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts izvērtē pēc būtības kasācijas sūdzībā (protestā) ietvertos argumentus un lēmumā norāda tā motīvus.

Salīdzinot 2021.gadā pieņemtos lēmumus par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību ar Senāta atteikumiem, kas tapuši agrāk, pirms Satversmes tiesas sprieduma un pēc grozījumiem Kriminālprocesa likumā, secināms, ka jaunākie atteikumi ir detalizētāki, konkrētāki un tajos daudz plašāk tiek izmantotas atsauces uz judikatūrā paustajām atziņām.

Zinātniski analītiskais padomnieks Oskars Kulmanis publikācijā vērš uzmanību uz atsevišķiem ar pārsūdzību kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzību un protestu saturu saistītiem jautājumiem.

Žurnāla tēmas izklāstā vēl arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektora Gunāra Kūtra izvērsts atteikuma institūta vēsturisks apskats un šībrīža problemātika.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211

Foto: Jurista Vārds