Neizskatīto lietu atlikums Senāta Krimināllietu departamentā aizvadītajā gadā ir samazinājies līdz 141 lietai, un tas tādēļ, ka saņemts par 104 lietām mazāk un izskatīts par 29 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tendencei mazināties ienākošo lietu daudzumam ir cieša sakarība ar departamenta iepriekšējo gadu darbu – Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā 27.janvārī uzsvēra departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova.

Pirmkārt, ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā mainījusies atsevišķu kategoriju lietu pārsūdzības piekritība un iespējamība: izslēgta iespēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā tos spēkā esošos nolēmumus, par kuriem iepriekš jau atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību; vairs nav paredzēta pārsūdzība kasācijas kārtībā lēmumiem par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu; tiesneša lēmumi par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu, kā arī vienošanās procesā pirmās instances tiesā pieņemtie nolēmumi ir pārsūdzami nevis Senātā, bet apgabaltiesā, kuras lēmums ir galīgs. Visi šie likuma grozījumi ir departamenta iniciēti.

Departamenta priekšsēdētāja uzsvēra, ka departamenta iniciatīva nav bijusi tikai virzienā samazināt lietu daudzumu. Tiek gādāts, lai apgabaltiesas, saņemot skatīšanai konkrēto kategoriju lietas, būtu sagatavotas to darīt. Tā Senāta pieredze medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas problēmjautājumos nodota tiesu prakses apkopojuma veidā. Savukārt pieredze vienošanās procesā izskatītu lietu izvērtējumā nodota lekcijās un diskusijās, viesojoties apgabaltiesās gan klātienē, gan attālināti, un šogad Senāta pieredzi plānots publiskot tiesu prakses apkopojumā.

Turklāt vienlaikus ar likuma grozījumiem, kas samazinās lietu pieplūdumu departamentā, spēkā ir stājušies arī tādi grozījumi, kas tieši pretēji – palielinās departamenta darba intensitāti un nepieciešamos resursus. Kopš 3.novembra kriminālprocesā ir noteikta iespēja nolēmumus kasācijas kārtībā izskatīt paplašinātā sastāvā un senatoram rakstveidā izteikt atsevišķās domas. Arī šis likuma grozījums ir departamenta iniciēts nolūkā iegūt vēl vienu rīku stabilākas judikatūras izveidei un juridiskās domas attīstībai.

Otrkārt, departamentā praktizētā tiesību jautājumu kompleksā risināšana. Šī procesa rezultāti nav redzami uzreiz, sākotnēji tas var pat palielināt lietu izskatīšanas termiņus, taču vēlāk, izveidojoties stabilai judikatūrai, tas attaisnojas ar attiecīgās kategorijas lietu ātrāku apriti un nolēmumu stabilitāti visu instanču tiesās. Tā, piemēram, 2022.gada statistikā redzams, ka iepriekšējos gados risinātais jautājums saistībā ar kaitējuma atlīdzību lietās par ceļu satiksmes negadījumiem ir noregulēts un vairs nav aktuāls, vai arī, atsaucoties uz judikatūru, var nerosināt kasācijas tiesvedību.

2022.gadā departaments padziļināti strādāja pie Krimināllikuma 218.panta (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas) un 195.panta (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana) piemērošanas problēmām. Departamenta 10 gadu tiesu prakses iekšējais pētījums ir rezultējies tiesu prakses apkopojumā “Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas”. Sākts strādāt ar jautājumu par Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma nošķiršanu no 195.pantā paredzētā gadījumos, kad noziedzīgās darbības tiek veiktas vienlaicīgi un saistībā ar vieniem un tiem pašiem fiktīvajiem darījumiem. Statistika rāda, ka trīs gadu laikā saņemtas 95 šādas lietas, kasācijas kārtībā izskatītas 40 no tām, un 26 apelācijas instances tiesas nolēmumi atcelti pilnībā vai daļēji.

Tiesību jautājumu kompleksais risinājums, kas aptver vairākas lietas vienlaikus, ir viens no iemesliem, kādēļ lietu izskatīšanas vidējais termiņš salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu departamentā ir nedaudz palielinājies. Taču, kā uzsvēra priekšsēdētāja – noslēdzot 2022.gadu, neizskatītas bija tikai četras 2021.gadā Senātā saņemtās krimināllietas, bet līdz janvāra beigām palikusi tikai viena no šīm lietām,  kura tiek skatīta mutvārdu procesā paplašinātā sastāvā.  

 

Analizējot vēl vienu statistikas rādītāju – 67% lietu, kurās atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, A.Poļakova norādīja uz sūdzību un protestu zemo kvalitāti, īpaši uzsverot prokuratūras iesniegtos kasācijas protestus. No 584 lietām, ko departaments izskatīja 2022.gadā, 79 lietās bija iesniegts prokurora kasācijas protests. 21 no šīm lietām pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. No 58 ierosinātajām lietām zemākas instances tiesas nolēmums atstāts negrozīts 9 lietās. Tādējādi gandrīz katrā trešajā lietā (jeb aptuveni 38%), kurā iesniegts kasācijas protests, pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību vai, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārsūdzētais zemākas instances tiesas nolēmums atstāts negrozīts.

Ņemot vērā, ka kasācijas sūdzību un kasācijas protestu pamatotība ir cieši saistīta ar departamenta darba apjomu un lietu skatīšanas ātrumu, Krimināllietu departaments šajā gadā plāno izstrādāt ieteikumus sūdzību un protestu iesniedzējiem, kas palīdzēs saprast departamenta prasības.

 

Plēnums 27.janvārī izvērtēja Augstākās tiesas darbu 2022.gadā. Struktūrvienību darbu analizēja to vadītāji – Senāta departamentu priekšsēdētāji, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas un Administrācijas vadītājas. Pārskatu sniedza Disciplinārtiesas priekšsēdētāja. Plēnumu uzrunāja ģenerālprokurors un tieslietu ministre.

 

Par Augstākās tiesas gada atskaites plēnumu vēl arī:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211