Analizējot Senāta Krimināllietu departamenta darbības rādītāju samazinājumu statistikā, departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova gada atskaites plēnumā vērsa uzmanību, ka 118 no 235 jeb 50% no neizskatītajām lietām departamentā atrodas ne ilgāk par 2 mēnešiem. Savukārt runājot par lietu vidējā izskatīšanas termiņa palielinājumu, jāņem vērā, ka krimināllietu izskatīšanas termiņš kasācijas instancē ir 129 dienas, kas ir saprātīgs un labs termiņš.

Departamenta prioritāte ir gan lietu atlikumu, gan izskatīšanas termiņu samazināt ar ilgtermiņa judikatūras risinājumiem. Konsekventi turpināta pieeja, kas lietu izskatīšanas tempu palēlina īstermiņā, bet ļaus to paātrināt ilgtermiņā, jo, kā pieredze rāda, tas samazina saņemto lietu skaitu. Uzsvars tiek likts padziļinātai jautājumu izpētei un atzinumu sniegšanu tajās lietās un par tādiem tiesību jautājumiem, kas ir raksturīgi vai nu kādai konkrētai noziedzīgu nodarījumu grupai, vai arī daudzām lietām kopumā.

Tādā veidā ir atrisināts kaitējuma atlīdzības jautājums lietās par ceļu satiksmes negadījumiem. Aizvadītajā gadā judikatūra par šo tiesību jautājumu tika paplašināta un nostiprināta ar lēmumu lietā SKK-432/2021, kurā paustas atziņas par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītā nemateriālā zaudējuma atlīdzināšanas kārtību. Pēc šī lēmuma publicēšanas departamentā vairs nav saņemti zemāku instanču tiesu jautājumi par kaitējuma atlīdzības tiesisko regulējumu šīs kategorijas kriminālprocesos, bet ienākošajās lietās ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Šobrīd departaments pievērsies Krimināllikuma 218.panta (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas) un 195.panta (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana) piemērošanas problēmām. Veikts iekšējais pētījums par departamenta praksi šo normu piemērošanā 10 gadu laikā, kā arī izdiskutēts, kuras no lēmumos ietvertajām atziņām ir aktuālas un uzturamas arī šobrīd, kuras papildināmas un kuros jautājumos šodien varētu būt cits redzējums. Šāda izpēte ir darbietilpīgs un ilglaicīgs process, kas uz laiku apzināti nobremzē šo kategoriju lietu skatīšanu kasācijas kārtībā, lai nodrošinātu, ka lēmumos izteiktās atziņas atbilst departamenta senatoru vairākuma viedoklim un judikatūra būs stabila. Izkristalizējusies nepieciešamība dot nepārprotamu departamenta viedokli par šo noziedzīgo darbību kvalifikāciju, kad tās veiktas vienlaicīgi.

Labs piemērs, kad, ātri atrisinot nelielu tiesību jautājumu, atrisinās liels daudzums lietu, kuras tas skar, bija ar Covid-19 izplatību saistīto jautājumu izpēte krimināllietu izskatīšanā. Ātri tika apkopota un publicēta Senāta prakse šajā jautājumā.

Šie piemēri ilustrē, ka Krimināllietu departamenta darbības mērķis bijis nevis rast risinājumu tiesību jautājumiem atsevišķā izskatāmajā lietā, bet sniegt vispārināmus uz konkrētās kategorijas lietām attiecināmus atzinumus. Tādējādi lietu aprite ir lēnāka, izskatīto lietu daudzums mazāks un vidējais lietu izskatīšanas termiņš ilgāks, bet pozitīvais rezultāts kļūst jūtams ilgtermiņā.

Augstākās tiesas darbības rādītāji 2021.gadā: kopsavilkums

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211