Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe ziņojumā par departamenta darbu aizvadītajā gadā, norādīja trīs galvenos virzienus, kurus viņš izvirzījis, 2011. gadā uzņemoties departamenta vadību: Senāta nolēmumu kvalitātes pilnveidošana, senatoru tālākizglītība un sadarbības pilnveidošana ar valsts krimināltiesību un kriminālprocesa zinātniekiem tiesiska rakstura problēmu risināšanā.

P.Dzalbe atzīmēja krimināltiesību un kriminālprocesa jautājumus, kuros, izskatot krimināllietas kasācijas instancē, Senāta Krimināllietu departaments ir izteicis būtiskas atziņas: piemēram, par dokumenta izpratni krimināltiesībās, kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, būtiska kaitējuma izpratni krimināltiesībās, atteikšanos no apsūdzības u.c. Senāta atziņas, kas izteiktas grozītajos un atceltajos tiesu nolēmumos, ir apkopotas un nosūtītas apgabaltiesām un rajonu (pilsētu) tiesām, kā arī Tiesnešu mācību centram.

Tā kā tiesu, arī kasācijas instances tiesas darbs, ir cieši saistīts ar prokuratūras darbu, Senāta departaments priekšsēdētājs pievērsās arī ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera prokuratūras gada sanāksmē paustajam viedoklim par tiesas piespriestajiem visai liberālajiem sodiem tā saucamo naudas atmazgāšanas shēmu veidotājiem. P.Dzalbe norādīja, ka arī izmeklētājiem un prokuroriem pirmstiesas kriminālprocesā nav vienots viedoklis un prakse, un salīdzināmos faktiskajos apstākļos personām tiek celtas atšķirīgas apsūdzības, kas vēlāk noved pie atšķirīgiem tiesu spriedumiem.

36 lietas jeb 5% no Krimināllietu departamentā 2011.gadā izskatītajām lietām bijušas par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kuros ietilpst arī lietas par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šobrīd senatori padziļināti pēta šīs lietas un strādā pie vienotas tiesu prakses veidošanas, kas nav vienkāršs, bet, kā uzsvēra priekšsēdētājs - izdarāms darbs.

Tāpat uzsākta tiesu prakses izpēte lietās, kurās bijuši iesniegti apelācijas un kasācijas protesti, un tiks analizēta arī prokuroru protestu kvalitāte, kā arī prokuroru viedokļi, kurus lūdz iesniegt lietā Senāts. Departamenta priekšsēdētājs uzsver, ka prokuroriem vajadzētu pievērst uzmanību arī tiem gadījumiem, kad tiesas nolēmumi tiek atcelti vai grozīti pēc apsūdzēto, aizstāvju vai cietušo sūdzībām sakarā ar Krimināllikuma pārkāpumiem vai Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem lietu izskatīšanā, jo prokurora pienākums ir pārsūdzēt tiesu nolēmumus, ja tie nav tiesiski un pamatoti. Tāpat praksē ir lietas, kurās prokurori iesniedz acīmredzami nepamatotus protestus.

Senāta departamenta priekšsēdētājs vērsa uzmanību arī uz nepieciešamību visu līmeņu tiesām pilnveidot komunikāciju ar sabiedrību, neizvairoties sniegt informāciju, jo nereti neizpratni vai pārpratumus par tiesu darbu izraisa neveiksmīga vai nepilnīga informācija par izskatītajām lietām.

P.Dzalbe prognozēja, ka 2012. gads departamentam nebūs vieglāks par iepriekšējo, jo jau pirmajos mēnešos saņemts krietni vairāk lietu nekā iepriekšējā gadā šajā laikā. Nepieciešams departamenta sastāvu papildināt ar sesto senatoru, jo 2011. gada statistika liecina, ka jau pagājušajā gadā Krimināllietu departamenta vienam senatoram bijis vislielākais izskatīto lietu skaits - 138 lietas.

2011. gadā Senāta Krimināllietu departaments saņemtas 726 lietas, izskatītas 957 lietas, bet nepabeigto lietu atlikums gada beigās bijis 55 krimināllietas.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211