Latvijas brīvvalsts pirmā posma augstākās tiesu instances – Latvijas Senāta – atstātais mantojums ir vērtības, kuras mācījusies un turpinājusi atjaunotās Latvijas Republikas Augstākā tiesa, – Latvijas Senāta 95.gadadienai veltītajā svinīgajā sēdē 19.decembrī uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Vērtība ir Latvijas tiesību un tiesu sistēmas pēctecība, pie kuras atgriežoties, atjaunotajā Latvijā nevajadzēja veidot jaunu tiesu sistēmu, bet varēja pilnveidot 1918.-1940.gadā izveidoto. Vērtība ir Latvijas Senāta judikatūra, kuras izmantošana šodien Augstākās tiesas Senāta praksē ir kļuvusi par ierastu praksi. Vērtība ir Latvijas brīvvalsts pirmā laika juristu kā spilgtu, stipru un nelokāmu personību dzīves piemērs. Senāta 95.gadadienā Augstākās tiesas priekšsēdētājs akcentēja vēl vienu Latvijas Senāta mantojumā atstāto vērtību – tā ir Latvijas Senāta uzskatāmi iezīmētā tiesneša misija demokrātiskā tiesiskā valstī. Latvijas Senāts vienmēr konsekventi aizstāvējis tiesu neatkarība principu – gan jau 20.-tajos gados aizliedzot apvienot tiesneša pienākumus ar politisko darbību, gan nelokoties Ulmaņa 1934.gada 15.maija idejām.

Zīmīgi, kā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ka šis aspekts par tiesu lomu demokrātiski tiesiskā valstī ir aktuāls arī šodien un gan Augstākajai tiesai, gan Tieslietu padomei un Satversmes tiesai nākas vērst uzmanību uz tiesu varas neatkarības kā konstitucionālas vērtības aizsardzību un valsts varas trīs atzaru cieņpilnu sadarbību šīs vērtības stiprināšanā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja, ka šobrīd Latvijas tiesu sistēma ir kardinālas reformas priekšā, jo likumdevējs nolēmis atteikties no tādas tiesu sistēmas, kāda bijusi Latvijas brīvvalsts pirmajā posmā un arī 20 gadus Latvijas brīvvalsts otrajā posmā. Būtiski šī reforma skar Augstāko tiesu – pakāpeniski tiek likvidētas Tiesu palātas, bet jau ar 1.janvāri kasācijas instancei tiek atņemts vēsturiskais Senāta nosaukums. „Diemžēl likumdevējs neieklausījās Tieslietu padomes un Augstākās tiesas aicinājumā jaunajā struktūrā saglabāt vēsturisko Senāta nosaukumu, kas nav tikai nosaukuma un valodas, bet gan vēsturiskās pēctecības jautājums. Iespējams, arī paši nebijām pietiekami uzstājīgi sava viedokļa argumentēšanā. Rezultātā esam zaudējuši kādu savas vēstures daļu,” sacīja I.Bičkovičs.

Uzrunu Augstākās tiesas priekšsēdētājs noslēdza ar pozitīvu pārliecību, ka, neskatoties uz nosaukumiem, Augstākā tiesa vienmēr apzinājusies savu misiju un uzdevumu demokrātiskā un tiesiskā valstī un vienmēr godam to pildījusi. „Es ceru un ticu, ka mums, kas šobrīd esam Latvijas Senāta pirms 95 gadiem uzbūvētajā tiesību kuģī, izdosies arī priekšā stāvošajās pārmaiņās ar cieņu noturēt pareizo virzienu, nezaudēt mērķi un saglabāt vislabāko komandu,” sacīja I.Bičkovičs.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča uzruna Latvijas Senāta 95.gadadienai veltītajā svinīgajā sēdē

Arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe un Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa svinīgās sēdes uzrunās akcentēja Latvijas brīvvalsts pirmā posma Latvijas Senāta pēctecību.

„Iestādes pamatvērtības un tās tiesiskā kultūra veidojas ilgā laika posmā. Lai mēs, kuri pašlaik esam piederīgi Senātam, labāk izprastu mūsu sūtību, mums ir svarīgi saprast, kādas vērtības ir ieliktas jau tā pirmsākumos. Senāts ir tikai forma. Tā saturu un pamatvērtības noteica un nosaka cilvēki, kuri tur strādā,” sacīja V.Krūmiņa. Objektivitāte, nosvērtība, cieņa pret cilvēku, gods, pienākuma apziņa un taisnīgums, principialitāte un neatkarība, teorētisko zināšanu apvienošana ar praksi, daudzpusīgums – tās ir vērtības, kas liktas Senāta pamatos. „Uz šiem pamatiem tālāk jau mēs veidojam un nostiprinām Augstākās tiesas kā kasācijas instances vērtības. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, cik spilgti mēs tās iznesīsim cauri mūsu laikam,” sacīja Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja.

Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas uzruna

  

19.decembrī, godinot Latvijas Senāta 95.gadadienu, notika Augstākās tiesas svinīgā sēde. Apsveikuma rakstus Augstākajai tiesai bija atsūtījuši Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Svētku uzrunu teica tieslietu ministrs Jānis Bordāns, atmiņās un atziņās kavējās bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji Gvido Zemrībo un Andris Guļāns. Īpašu uzrunu sacīja Latvijas Senāta senatora Pētera Stērstes dzimtas pārstāve Anna Žīgure.

Noslēgumā klātesošie noskatījās videofilmu „Latvijas Senātam – 95. Vakar un šodien”, ko sadarbībā ar Augstāko tiesu veidojusi TV Kursa.

 

Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja sveic Augstāko tiesu Senāta 95.gadadienā

Augstākā tiesa saņēmusi Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas apsveikumus Latvijas Senāta 95.gadadienā. Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēstījumu svinīgajā sēdē nolasīja viņa padomnieks Reinis Bērziņš, bet Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa bija atsūtījusi rakstisku runu.

Valsts prezidents savā uzrunā norādījis, ka Latvijas valstiskuma veidošanas pirmsākumos pirmie Latvijas Senāta senatori aktīvi iesaistījās jaunās valsts likumdošanas procesā, vienlaikus uzraugot jaunizdoto likumu pareizu un vienādu piemērošanu un izveidojot neatkarīgu, latvisku tiesu sistēmu. Valsts prezidents aicināja tiesnešus arī šodien nebūt tikai vērotājiem un kritizētājiem, bet aktīvāk iesaistīties tiesību aktu jaunradē, norādot, ka tiesu vara runā ar pieņemto nolēmumu un judikatūrā sniegto atziņu starpniecību. „Ar augstākās instances tiesas atziņām konkrētas tiesiskās situācijas noregulējumā pastāv iespējas ne tikai novērst nepilnības tiesību normas piemērošanā, bet arī vērst uzmanību uz likumdevēja pieļautajām kļūdām. Tā ir iespēja sabiedrībai likumīgā ceļā ietekmēt likumdevēja varu,” norāda Valsts prezidents.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja, sveicot Senātu nozīmīgajā jubilejā, ikvienam tiesnesim novēlējusi vienmēr spēt turēt stipri taisnības apziņu un būt lepniem par sasniegtajiem panākumiem. „Latvijas vēsture rāda, ka mūsu valsts pamatos liktās vērtības un to pastāvēšana nav garantēta neatgriezeniski un mūžīgi, tādēļ vēlu vienmēr būt nomodā par tiesiskumu un demokrātijas nostiprināšanu mūsu valstī,” teikts Saeimas priekšsēdētājas apsveikumā.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums

Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas apsveikums

 

Tieslietu ministrs Senāta nosaukuma maiņu atzīst par kļūdu

„Šis gads vēsturē paliks ar tiesu sistēmas reformām, kuras, jācer, nesīs augļus un būs ilglaicīgas. Tomēr bijušas arī kļūdas, viena no tām – Senāta nosaukuma maiņa, ko gan, iespējams, varētu izlabot,” uzrunājot Latvijas Senāta 95.gadadienas svinīgās sēdes klātesošos, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Ministrs norādīja, ka gan Latvijas brīvvalsts pirmajā posmā, gan tagad likumdevēja varai, izpildvarai un tiesu varai ir jāstrādā vienam kopīgam mērķim, un šis mērķis ir cilvēku ticība tiesiskai valstij. Cilvēkiem ir jābūt ticībai, ka tiks nevis vienkārši saņemts spriedums, bet ka tas būs taisnīgs un atbildīs taisnības izpratnei, uzsvēra ministrs.

 

Senatora Stērstes dzimtas pārstāve vēl tiesu sistēmai atgūt sabiedrības uzticību

Latvijas Senāta 95.gadadienai veltītajā svinīgajā sēdē piedalījās arī Latvijas Senāta senatoru pēcteči un radinieki – senatora Jāņa Skudres meita Gaida Skudre un mazmeita Vera Mihejeva, senatora Jāņa Ankrava mazmeitas Sigma un Granma Ankravas, senatora Jēkaba Grota mazdēls Andris Grots un senatora Pētera Stērstes dzimtas pārstāve Anna Žīgure.

Uzrunu teikt bija aicināta rakstniece, tulkotāja un diplomāte Anna Žīgure, kas nāk no jurista, rakstnieka un pirmās tautas atmodas darbinieka Stērstu Andreja dzimtas. Senators Pēteris Stērste bija Stērstu Andreja dēls.  

„Kā diena no nakts atšķiras divas ceturtdienas – 1918.gada 19. decembris un šodiena, arī ceturtdiena, 2013. gada 19. decembris,” sacīja Anna Žīgure, raksturodama Latvijas valsts veidošanas smago un pat bīstamo laiku. „Tomēr to cilvēku acīs, kuriem liktenis lēma mūrēt pamatakmeņus mūsu valsts tiesu sistēmai, mirdzēja pārliecība par sava uzdevuma nepieciešamību un izdošanos. Viņus spārnoja un viņu ideālus balstīja tautas uzticība.”

Salīdzinot vēsturi ar mūsdienām, paliek iespaids, ka šodienas dažādu rangu tiesnešiem un vispār tiesu sistēmai piederošajiem nākas strādāt daudz duļķainākā vidē – ārkārtējas un demokrātijas valstīm neparastas neuzticības apstākļos. Kā vienu no iemesliem, kāpēc tā noticis, Anna Žīgure minēja ilgos lietu izskatīšanas termiņus, kas arvien straujāk deldē sabiedrības uzticības kredītu. „Atgūt uzticību būs grūti, tomēr tas jādara, ja negribam zaudēt savu valsti. Nedomāju, ka pilsoņi alkst pēc atriebības, bet, ja taisnīguma apziņa tiek aizskārta, apvainojums ir liels,” sacīja Anna Žīgure. Viņa Latvijas tiesu sistēmai vēlēja strādāt tā, lai demokrātiskās kultūras valstis uz Latviju raudzītos ar cieņu un apbrīnu.

Anna Žīgure novērtēja to, ka Augstākā tiesa uztur Latvijas Senāta pēctecību, jo „tas ir labi un pareizi, ka atceramies savu sākumu, godinām vakardienas un arī šodienas darītājus, jo neatminoties bijušo un nenovērtējot esošo, nākotnes ēka var izrādīties ļoti nestabila.”

Svinīgās sēdes nobeigumā svētību klātesošajiem un Senātam deva senatora Jēkaba Grota mazdēls, mācītājs Andris Grots.

Annas Žīgures uzruna Latvijas Senāta 95.gadadienai veltītajā svinīgajā sēdē

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211