Latvijas tiesneši konferencē 11. aprīlī izveidoja jaunu tiesnešu pašpārvaldes institūciju – Tiesnešu ētikas komisiju un ievēlēja desmit Ētikas komisijas locekļus.

No rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu izvirzītajiem kandidātiem aizklātā balsojumā ievēlēja Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāju Ivetu Andžāni, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi Dzintru Baltu un Tukuma rajona tiesas tiesnesi Adriju Kasakovsku, no apgabaltiesu izvirzītajiem kandidātiem – Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ingūnu Amoliņu un Mariku Senkāni un Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Visvaldi Sprudzānu, no Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu izvirzītajiem kandidātiem – Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Māru Balodi un Valmieras zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Lolitu Marovsku, no Augstākās tiesas tiesnešu izvirzītajiem kandidātiem – senatores Daci Mitu un Ilzi Skultāni. Tiesnešu ētikas komisijai bija izvirzīti kopumā 50 kandidāti.

Mēneša laikā pēc tam, kad būs stājušies spēkā grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas paredz Tiesnešu ētikas komisijas izveidi, Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauks komisijas pirmo sēdi, kurā tiks ievēlēts komisijas priekšsēdētājs. Turpmāk Tiesnešu ētikas komisijas sēdes notiks pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns pamatziņojumā konferencē uzsvēra tiesnešu pašpārvaldes institūciju lomu tiesu varas stiprināšanā un sabiedrības uzticības atgūšanā. Viņš atzina, ka pagājušais gads Latvijas tiesu sistēmai bijis viens no smagākajiem tās vēsturē un nekad vēl sabiedrības uzticēšanās tiesām nav bijusi tik zema kā pašlaik. Taču, lai arī cik skumjas atklāsmes nākušas, jāspēj novērtēt pašreizējās situācijas pozitīvie aspekti, nav jākrīt ne bezjēdzīgā paššaustīšanā, ne pārliekā optimismā vai pilnīgā vienaldzībā, bet jālabo kļūdas. Tiesnesim jāpārstāv morāles un ētikas vērtības visaugstākajā līmenī, jo kļūdas, ko piedod citiem, tiesnešiem nepiedod. A. Guļāns izteica cerību, ka jaunā tiesnešu pašpārvaldes institūcija – Tiesnešu ētikas komisija – nepārvērtīsies par formālu, birokrātisku institūciju, ka tā neskatīs tikai konkrētus gadījumus, bet domās arī par to, kā uzlabot ētiku tiesu sistēmā kopumā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja tiesnešus būt aktīvākiem un katram just atbildību par tiesu sistēmas darbu, neatrunājoties ar normatīvā regulējuma trūkumu, kompetences ierobežojumu vai darba slodzi. „Tiesnešu neatkarība, sabiedrības uzticība un tas, lai tiesu sistēmā strādātu godīgi un augsti kvalificēti tiesneši, ir tieši atkarīgs no mūsu pašu lēmumiem tiesnešu konferencē, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, Tiesnešu disciplinārkolēģijā un tagad arī Tiesnešu ētikas komisijā,” sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Viņš atzina, ka tas, ka tiesnešu konferencē, kurā lemj tik vēsturiski svarīgu jautājumu kā Tiesnešu ētikas komisijas reglaments un komisija, no Latvijas 532 tiesnešiem piedalās tikai 370 tiesneši, arī parāda attieksmi. Pilnu Augstākās tiesas priekšsēdētāja runu lasiet šeit.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzrunājot konferenci, izteica satraukumu par to, ka tiesu lietas netiek izskatītas saprātīgos termiņos, un pievērsās tiesu darba administrēšanas un finansiālajiem jautājumiem. Taču bez nevainojamas tiesnešu reputācijas nebūs vajadzīgas ne skaistās tiesu ēkas, ne modernās informācijas sistēmas, atzina ministrs. Viņš vēlēja, lai Tiesnešu ētikas komisijai būtu pēc iespējas mazāk darba.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedre, Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece, runājot par to, ko tiesu varas stiprināšanā var darīt un darījuši likumdevēji, retoriski vaicāja, vai morāles principus vajag aizstāt ar likumiem, vai tas ir ieguvums?

Aizņemtības dēļ uz konferenci nevarēja ierasties Valsts prezidents Valdis Zatlers. Atsūtītajā uzrunā, ko nolasīja konferencē, Valsts prezidents Tiesnešu ētikas komisijas izveidi novērtēja kā apsveicamu soli.

Tiesnešu ētikas komisijas izveidi paredz 3. aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras pamatmērķis ir sniegt atzinumus par ētikas normu pārkāpumiem, kā arī skaidrot un aktualizēt tiesnešu ētikas normas. Tiesnešu ētikas komisijas reglaments paredz, ka komisija izskatīs konkrētu tiesnešu iespējamos ētikas normu pārkāpumus, kā arī veiks Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa normu skaidrojumu. Komisijas ne retāk kā reizi divos gados apkopos un sagatavos publicēšanai interneta portālā www.tiesas.lv komisijas atziņas un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un piemērošanu.
 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211