Aktuālie tiesnešu ētikas jautājumi un tiesu sistēmas politika – tie bija galvenie akcenti šodien, 9. martā, notikušajā Latvijas tiesnešu gadskārtējā konferencē, uz kuru bija pulcējušies vairāk nekā 400 tiesneši no visām valsts tiesām.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns savā pamatziņojumā pievērsās trīs atšķirīgām lietām, kas veido Latvijas tiesu sistēmas tēlu un saturu: cilvēktiesību pārkāpumi un Latvijai nelabvēlīgie Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi; vienotas tiesu prakses veidošana un Augstākās tiesas loma šajā procesā; tiesnešu ētika.

A.Guļāns atgādināja, ka līdz 2007.gada 1.martam Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 16 lietās pret Latviju konstatējusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumus. ECT spriedumi atspoguļo ne tikai konkrētas rīcības vai bezdarbības sekas, tie aktualizē Latvijas tiesu sistēmas problēmas, skarot likumdošanas, darba organizācijas un tiesnešu kvalifikācijas jautājumus. „Ņemot vērā ievērojamo ECT spriedumu skaitu, kur Latvija ir zaudējusi, kā arī to, ka pastāv liela varbūtība, ka, pamatojoties uz līdzīgiem argumentiem, šādu spriedumu skaits var nākotnē pieaugt, jājautā, ko Latvijas valsts un tiesas ir darījušas, lai savlaicīgi un efektīvi novērstu cilvēktiesību pārkāpumus tiesvedībā. Līdz šim, šķiet, adekvātas un efektīvas rīcības nav bijis,” atzina A.Guļāns.

Kā vienu no soļiem tiesu darba uzlabošanā A.Guļāns minēja judikatūras jeb vienotas un prognozējamas tiesu prakses veidošanu valstī, kas ir arī viens no Augstākās tiesas uzdevumiem. Viņš aicināja visu līmeņu tiesnešus ne tikai aktīvi izmantot judikatūras datu bāzi, bet arī iesaistīties tās veidošanā. Kā pēdējā laika negatīvāko tendenci AT priekšsēdētājs minēja profesionalitātes pazemināšanos apelācijas instancēs, kam viens no iemesliem ir arī jau uzkrāto judikatūras rekomendāciju neņemšana vērā.
Par tikpat svarīgu kā profesionalitāte tiesneša darbā A.Guļāns uzsvēra arī ētiku: „Tā ir neatņemama mūsu profesijas sastāvdaļa, uzvedības un rīcības pamats, ko ar dažādiem līdzekļiem var piespiest ievērot, tomēr mērķi iespējams sasniegt tikai tad, kad tās normas izpratīsim, pieņemsim un labprātīgi pildīsim. Tas ir noteikts tiesneša dzīves veids.” Pilns A. Guļāna runas teksts pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Priekšsēdētājs/Runas un raksti.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, uzstājoties tiesnešu konferencē, akcentēja prioritātes tiesu darba uzlabošanai: finansējuma palielināšana, jaunu speciālistu piesaiste tiesām, sociālās garantijas tiesnešiem, tiesu telpu jautājumu risināšana. Ministrs pauda pārliecību, ka Latvijas tiesu sistēma ir efektīva un mūsdienīga un tiesneši strādā godīgi, neskatoties uz to, ka sabiedrībā biezāk pastāv citāds viedoklis. G.Bērziņš aicināja tiesnešus kļūt par iniciatoriem tiesu pozitīvā tēla veidošanā.

Konferences otrajā daļā par ētikas normām modernā sabiedrībā referēja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta direktore profesore Maija Kūle. Viņas uzstāšanās mudināja domāt par tādu morāles kategoriju pretmetiem mūsdienu izpratnē kā tikums un grēks, devība un mantkārība, šķīstība un grēks, uzcītība un slinkums, sātība un negausība, lēnprātība un dusmas, žēlsirdība un skaudība. Profesore uzsvēra, ka mūsdienu tendence ir nenošķirt tiesību sfēru no morāles sfēras un tiesneši ir morāles un tikumu veidotāji, jo ar saviem nolēmumiem sakārto mūsdienu sabiedrības vērtību sistēmu.
Pētījuma „Ētikas problēmas un to risinājumi tiesnešu skatījumā” rezultātus konferencē prezentēja sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.

Kādi ir scenāriji nākotnei? Tos diskusijas nobeigumā centās iezīmēt Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Viņa pārliecība, ka tiesu varai valstī jābūt vienotai, un visiem ar tiesu sistēmu saistīto profesiju pārstāvjiem – tiesnešiem, advokātiem, prokuroriem – jāveido vienots ētikas kodekss, vienota ētikas padome, kas būtu arī padomdevēja institūcija un veidotu savu – tiesu sistēmas ētikas judikatūru un vienotu izpratni par ētikas normām. Vienotu viedokli tiesu varai vajadzētu paust arī veidojot jauno Tiesu iekārtas likumu.

Konferences trešajā daļā uzstājās ar tiesu sistēmas politikas veidošanu saistītu institūciju pārstāvji – Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, Tiesu administrācijas direktors Gints Karlsons, Valsts akciju sabiedrības „Tiesu namu aģentūra" valdes locekle Signe Jantone.

Tiesnešu konference izdarīja izmaiņas tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas – sastāvā. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede bija iesniegusi lūgumu atbrīvot viņu no kvalifikācijas kolēģijas locekļa pienākumiem, savu lūgumu pamatojot ar lielu darba slodzi. Viņas vietā konference, aizklāti balsojot, ar 233 balsīm no 323 derīgajiem biļeteniem, ievēlēja Administratīvo lietu departamenta senatori Veroniku Krūmiņu. Kolēģijas sastāvā, kā to nosaka likums „Par tiesu varu”, ir pieci Augstākās tiesas pārstāvji: viens Senāta Civillietu departamenta, viens Krimināllietu departamenta, viens Administratīvo lietu departamenta senators, viens Civillietu tiesu palātas un viens Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis. Vēl kolēģijas sastāvā jābūt pa vienam tiesnesim no apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas, civillietu kolēģijas un Administratīvās apgabaltiesas, kā arī diviem rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem un diviem zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211