15. oktobris, 2010.
Konferences referenti – Latvijas pārstāvji Eiropas tiesās (no kreisās) Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka kopā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. B.Kolesņikova, LV, foto
Eiropas Savienības valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāji satiekas konferencē Rīgā. No kreisās Austrijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Irmgarde Grisa, Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Marts Rasks un Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gintars Križevičs. B.Kolesņikova, LV, foto
Konferences organizētāji un vadītāji – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. B.Kolesņikova, LV, foto
Daļa no konferences referentiem un vadītājiem: (no kreisās) Jānis Pleps, Jautrīte Briede, Veronika Krūmiņa, Pāvels Gruziņš, Egils Levits, Kalvis Torgāns, Māris Vainovskis, Ineta Ziemele, Ingrīda Labucka, Zigmants Gencs, Daiga Rezevska. B.Kolesņikova, LV, foto
„Augstākās tiesas pamatfunkcija un ikdienas darbs ir tiesas spriešana apelācijas un kasācijas instancē. Piecpadsmit gados Augstākajā tiesā izskatītas aptuveni 50 000 lietas, no tām 25 000 Senātā un tikpat palātās. Šis paveiktais darbs jāvērtē ne tikai kā liels izskatīto lietu kopums, bet arī kā būtisks pienesums tiesību principu un tiesību normu tulkošanā un judikatūras veidošanā, kas savukārt lielākā vai mazākā mērā ir nodrošinājis vienotu tiesu praksi visās tiesās un taisnīguma izpratni plašākā sabiedrībā. Tā ir otra Augstākās tiesas pamatfunkcija, kas, manuprāt, ir visai sekmīgi pildīta,” 15. oktobrī, atklājot Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu izveidošanas 15. gadadienai veltītu starptautisku konferenci „Augstākās tiesa judikatūra un tās loma tiesiskas domas veidošanā Latvijā” sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka negaidīti lielā interese par konferenci, ko apmeklēja vairāk par 500 klausītāju, liecina par tēmas aktualitāti ne tikai tiesnešu vidū, bet visiem juristiem un sabiedrībai. „Gribas cerēt, ka Jūsu atsaucība un klātbūtne ir apliecinājums Augstākās tiesas darba nozīmīgumam. Tas ir kā pretarguments tiem valsts funkciju izvērtētājiem un optimizētājiem, kas vienveidīgas tiesu prakses un judikatūras veidošanu ir novērtējuši kā nevajadzīgu Augstākās tiesas funkciju. Cerēsim, ka jaunais parlaments un jaunā valdība, veidojot nākamā gada budžetu, nevadīsies no šādiem nekompetentiem vērtējumiem,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja uzruna
Pateicība par judikatūras veidošanu un cerība, ka darbs atsāksies ar „jaunu elpu”
Jaunās valdības veidošanas un citu darba aktualitāšu dēļ uz konferenci nevarēja ierasties aicinātie Valsts prezidents un Ministru prezidents, taču viņu juridiskie padomnieki nolasīja valsts augstāko amatpersonu apsveikumus Augstākajai tiesai.
Valsts prezidents Valdis Zatlers gandarīts, ka Augstākā tiesa Senāta un tiesu palātu darbības 15 gadu jubileju atzīmē, pulcējoties kopā domu un jaunu ideju apmaiņai starptautiskas konferences ietvaros. Izsakot pateicību Augstākās tiesas Senātam un Tiesu palātām par ieguldījumu judikatūras veidošanā, Valsts prezidents norādīja: „Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā nostiprinātais konstitucionālais tiesnešu neatkarības princips, kas nosaka, ka „tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti”, nozīmē ne tikai tiesnešu pienākumu sekot likumu vārdiskajai jēgai, bet arī spriest tiesu atbilstoši likuma garam un tiesību virsvadībai. Šajā nebūt ne vieglajā uzdevumā būtisks atbalsts tiesību piemērotājam ir Augstākās tiesas judikatūrā sniegtās atziņas par aktuāliem tiesu prakses un teorijas problēmjautājumiem,” norāda Valsts prezidents.
Valsts prezidenta Valda Zatlera apsveikums
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzīmē, ka judikatūra rada asociācijas ar to, ko mēs visi vēlētos vairāk redzēt arī savā ikdienā, katrā saskarē ar valsti: konsekventu, paredzamu, paļāvību raisošu rīcību; uzticamu, vērtībās sakņotu valsti. Valdības vadītājs atzīst, ka judikatūru nevar skatīt atrauti no sabiedrības tiesiskās domas attīstības. „Kamēr Satversmes vērtības, kuras īsteno judikatūras veidotāju ikdienas darbs, nebūs saprotamas un pieņemamas ikvienam, mēs liesim ūdeni tukšās dzirnavās. Tieši te ir darbs politiķiem, veidojot savu vēlētāju domu,” apsveikumā norāda Valdis Dombrovskis. Iepriecinošas ir valdības vadītāja dotās cerības, ka, raugoties uz turpmāko attīstību, līdztekus valsts ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai, arī darbs pie judikatūras veidošanas un iesakņošanās atsāksies un gūs jaunu atelpu.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska apsveikums
Augstāko tiesu darba jubilejā sveica Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Zvērinātu notāru padomes priekšsēde Ilze Pilsētniece, Zvērinātu Advokātu padomes priekšsēdis Jānis Grīnbergs. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga uzsvēra zinātnes un juridiskās prakses saistību, kam apliecinājums ir gan tas, ka konferenci par judikatūru Augstākā tiesa organizējusi kopā ar Juridisko fakultāti, gan norises vieta, tematika un lektoru zinātniskie grādi, gan saistība ikdienas darbā. Arī Juridiskās fakultātes dāvana Augstākajai tiesai bija simboliska – fakultātes mācībspēku jaunākās juridiskās grāmatas.
Klausītāju interese nezūd visas dienas garumā
Konferences tēmu aktualitāte un lektori - juridiskās autoritātes – nodrošināja auditorijas ieinteresētību visas dienas garumā līdz vēlai pēcpusdienai piektdienas vakarā.
Tie bija gan viesi - Austrijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja, vienlaikus arī Eiropas Savienības valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju asociācijas prezidente Irmgarde Grisa, Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Marts Rasks un Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gintars Križevičs, gan Latvijas pārstāvji Eiropas tiesās Egils Levits, Ingrīda Labucka un Ineta Ziemele. Ar saistošiem referātiem uzstājās juridisko zinātņu doktori Kalvis Torgāns, Jautrīte Briede, Valentija Liholaja, Jānis Rozenfelds, Daiga Rezevska, Kristīne Strada-Rozenberga un doktoranti Jānis Pleps un Māris Vainovskis.
Referāti, to tēzes vai prezentācijas tiks ievietoti Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv sadaļā Par Augstāko tiesu/ Konferences.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211