Augstākās tiesas gada pārskata plēnumā aizvadītā gada darbs novērtēts kā ļoti apjomīgs, pietiekami kvalitatīvs un tiesu sistēmai nozīmīgs. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns plēnuma noslēgumā atzinību teica visam tiesas kolektīvam, īpaši uzsverot Civillietu tiesu palātas lielo darba apjomu, Administratīvo lietu departamenta jaunradi un augsto kvalitātes prasību līmeni, Judikatūras nodaļas ieguldījumu vienotas tiesu prakses veidošanā, kā arī Administrācijas mērķtiecīgo darbu Augstākās tiesas darba apstākļu uzlabošanā un darba efektivizēšanā.

Pagājušajā gada darbu Senāta departamentos analizēja to priekšsēdētāji – Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Mārtiņš Dudelis, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš un Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns, Tiesu palātu padarīto vērtēja Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars un Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Par Judikatūras nodaļas paveikto pārskatu sniedza tās vadītāja Zigrīda Mita. Par Augstākās tiesas Administrācijas darbu – tās vadītāja Anita Kehre.

Galvenā problēma Augstākās tiesas darbā, ko akcentēja departamentu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāji, ir katastrofālais lietu skaita pieaugums, ko saņem Augstākā tiesa. Sešu gadu laikā AT izskatīto lietu skaits pieaudzis par 85%, vēl lielākā apjomā – neizskatīto lietu skaits. Tas, kā uzsvēra Augstākās tiesas struktūrvienību vadītāji, skaidrojams, pirmkārt, ar AT tiesnešu darba pārslodzi. Palielināts tiesnešu palīgu korpuss, taču tiesnešu vietu skaits nav piepildīts pat tik, cik to atļauj valsts piešķirtais finansējums, jo tas nav iespējams telpu trūkuma dēļ. Otrkārt, izskatāmās lietas kļūst aizvien sarežģītākas, apjomīgākas, prasa specifiskas zināšanas, sarežģītas ekspertīzes, kas nav veiktas pirmās un otrās instances tiesā. Treškārt, procesuālās likumdošanas normas, kuru izpilde aizņem ļoti daudz tiesnešu laika. Ceturtkārt, zemākās instances tiesu darba ne vienmēr profesionālais līmenis un apelācijas procesa devalvācija. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzina, ka šāds darba apjoma pieaugums apdraud normālu Augstākās tiesas darbu.

„Taču Augstākās tiesas mērķis nav un nevar būt tikai izskatīto lietu skaita palielināšana. Mūsu darbs tikpat lielā mērā ir arī vienotas tiesu prakses veidošana, akadēmiskais, zinātniskais darbs. Augstākās tiesas pārslodze nav tikai pašas tiesas jautājums, tas ir jautājums par mērķiem, kādus valsts vēlas sasniegt tiesu politikā. Tādēļ tas ir arī Tieslietu ministrijas un valsts likumdošanas jautājums,” sacīja AT priekšsēdētājs. Viņš uzskata, ka ir vajadzīgs atsevišķs Augstākās tiesas plēnums, kurā izstrādātu priekšlikumus topošajam „Tiesu iekārtas likumam”, tāpat viņš aicināja senatorus un tiesnešus aktīvi iesniegt un pierādīt priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā, kas optimizētu AT darbu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja tiesnešus arī ikdienas darbā domāt par sava darba kvalitāti, līdz ar to Augstākās tiesas prestižu, kas tiek vērtēts gan tiesas sēžu gaitā, gan pēc sagatavotajiem nolēmumiem, gan pēc spriedumu kvalitātes, gan pēc tā, kā Augstākā tiesa veic vienu no savām funkcijām – vienotas tiesu prakses veidošanu.

Augstākās tiesas gada pārskata plēnumā piedalījās ģenerālprokurors Jānis Maizītis un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tieslietu ministrs izteica cerību Augstākās tiesas telpu jautājuma risināšanā, kad uz citām telpām pārcelsies Ārlietu ministrija. Viņš aicināja Augstākajai tiesai nākt ar iniciatīvām izmaiņām likumdošanā, lai atslogotu tās darbu un lai tās tiesneši savu pieredzi varētu izmantot ne tikai lietuskatīšanā, bet arī akadēmiskajā darbā.

Plēnuma noslēgumā Andris Guļāns atgādināja, ka 2008. gada vasarā beidzas viņa Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš, un paziņoja, ka pēc pilnvaru termiņa beigām viņš vairs nekandidēs uz tiesas vadītāja posteni. Pēc likuma AT vadītāju amatā uz septiņiem gadiem apstiprina Saeima pēc AT tiesnešu plēnuma ieteikuma. Guļāns šajā amatā bijis jau divus termiņus. Viņš rosināja tiesnešus jau tagad domāt, kuru virzīt AT priekšsēdētāja amatam.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211