26. decembris, 2008.
Augstākās tiesas muzejā apkopoti materiāli par visiem Latvijas Senāta senatoriem, bet Teodoram Bergtālam tagad iekārtots atsevišķs stends. Materiālus piemiņas stenda iekārtošanai Augstākās tiesas muzejam dāvinājusi senatora meita Olga Helēna Koziorova.
Stenda atklāšanā piedalījās (no kreisās) senatora Teodora Bergtāla meita Olga Helēna Koziorova, senatora Jāņa Skudres meitas Gaida Skudre un Balva Gūtmane. 2. rindā senatora Teodora Bergtāla mazmazbērni Viktors un Ilona.
Andrejs Grots, Siguldas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs, muzejā ar interesi skatīja materiālus par savu vectēvu – Latvijas Senāta senatoru Jēkabu Grotu. Par dzimtenes nodevību padomju varas sodītā senatora krimināllietas materiālus mazdēls gan varēja izlasīt tikai ar citu palīdzību. Viņam, Amerikā augušam, krievu valoda bija nesaprotama.
Stāstos par savu dzimtu likteņiem dalās Latvijas Senāta senatora Teodora Bergtāla meita Olga Helēna Koziorova un Augstākās tiesas bijušās tiesneses Leontīna Plūksna un Astrīda Kazārova.
Teodors Bergtāls bija viens no trīsdesmit Latvijas Republikas pirmās neatkarības laika Latvijas Senāta senatoriem. Beidzis Rīgas Garīgo semināru un Varšavas universitātes juridisko fakultāti. Strādājis Krievijas Valsts kontrolē. Latvijā atgriezies 1921. gadā un iecelts Rīgas apgabaltiesā par prokurora biedru. 1922.-1924. gadā Rīgas apgabaltiesas loceklis, 1924.-1938. gadā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs. 1938. gada februārī iecelts par Latvijas Senāta virsprokurora biedru, maijā – par senatoru Administratīvajā departamentā, kur strādājis līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada 26. novembrī. Tālākais Teodora Bergtāla liktenis, tāpat kā vēl sešiem senatoriem – 1941. gada jūnijā arestēts un deportēts. Ar PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķās apspriedes lēmumu piespriests nāves sods nošaujot. Nošauts 1942. gada 9. jūnijā Permas apgabala Soļikamskā.
Piemiņas stendā liecības par senatora Bergtāla moku ceļu: Sevišķās apspriedes lēmums par nāves sodu, izraksts no pratināšanas protokola, kriminālsodāmā Bergtāla personas lietas fotogrāfijas, kurās gandrīz neiespējami atpazīt kādreiz stalto un izskatīgo vīru. Arī Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas izziņa, kurā kļūdaini minēts senatora Bergtāla miršanas datums un iemesls. Kad no izsūtījuma atgriezās Bergtāla sieva Marija un meita Olga Helēna, viņām izdotajā izziņā norādīts, ka viņš miris 1945. gada 9. februārī sirds vājuma rezultātā. Par nepatieso ierakstu Latvijas PSR Valsts drošības komiteja ziņojusi PSRS Iekšlietu ministrijai.
Vienā no stendā izvietotajām fotogrāfijām senators Bergtāls redzams kopā ar savas pirmās skolas – Valdemārpils pamatskolas – kolektīvu. Viņš vairākkārt atsaucies Draudzīgajam aicinājumam un savai skolai dāvinājis ne tikai grāmatas, bet arī ķīmijas kabinetu. Meita Olga Helēna stenda atklāšanā stāstīja, ka Valdemārpils draudze tēvam bija aizdevusi naudu studijām un viņš pēc tam draudzei atmaksājis aizdevumu ar uzviju.
Kā vadmotīvs tiesneša darbam noderīgi senatora Teodora Bergtāla 1939. gadā rakstītie vārdi, kas likti arī piemiņas stendā: „Tiesnesim nekad nevajadzētu aizmirst, ka no tiesu aktu vienmuļajiem un varbūt apnikušajiem vākiem raugās ārā dzīvi cilvēki, kuri sāpīgi sajūt, kādā veidā viņu dažkārt dienišķās un nepieciešamās vajadzības apmierina tiesa.”
Teodora Bergtāla darbs novērtēts ar Latvijas Valsts augstāko apbalvojumu – diviem Triju Zvaigžņu ordeņiem, kurus viņš saņēmis 1932. un 1933. gadā. Taču tikpat augsts apbalvojums viņa mūžam ir arī meitas un mazmazbērnu atziņa, cik ļoti viņi lepojas ar savu tēvu un vecvectēvu. Tāpat arī cieņa, ar kādu Latvijas Senāta un senatoru piemiņu saglabā un darbu turpina Latvijas Republikas Augstākā tiesa.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211
