Augstākā tiesa sagatavojusi tiesu prakses vispārinājumu par objektīvās izmeklēšanas principa interpretāciju un piemērošanu. Tajā analizēti nolēmumi, kas visprecīzāk atklāj objektīvās izmeklēšanas principa jēgu, kā arī raksturīgākās kļūdas tā piemērošanā.
Vispārinājuma sagatavošanā izmantotas 44 lietas, kas izskatītas galvenokārt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā laika posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 1. novembrim.

Administratīvā procesa likumā ietvertais objektīvās izmeklēšanas princips uzliek tiesai pienākumu raudzīties, vai lietas izskatīšanas gaitā ir noskaidroti visi būtiskie apstākļi un vai nav nepieciešami vēl kādi papildu pierādījumi. Tā ir galvenā atšķirība starp lietas izskatīšanu civilprocesā un administratīvajā procesā, jo privātpersona nav līdzvērtīgs pretinieks strīdā ar valsti. Tiesai pašai jāuzņemas iniciatīva un jāmeklē pierādījumi, kas varētu palīdzēt noskaidrot patiesību lietā.

Lai tiesa varētu pilnvērtīgi kontrolēt izpildvaru, vienlaikus nepārkāpjot savu kompetenci, ir būtiski izzināt objektīvās izmeklēšanas principa saturu un piemērošanu. Vispārinājumā Augstākā tiesa atzīst, ka objektīvās izmeklēšanas princips piemērojams ne tikai administratīvajā procesā tiesā, bet arī administratīvajā procesā iestādē. Šāds noteikums būtu ietverams arī Administratīvā procesa likumā. Savukārt tiesai objektīvās izmeklēšanas princips jāpiemēro ne tikai, izskatot jau ierosinātu administratīvo lietu, bet arī lietas ierosināšanas stadijā, kad tai jālemj par tiesā saņemta pieteikuma virzību.

Objektīvās izmeklēšanas princips nenozīmē, ka tiesai ir jānoskaidro un jāizvērtē visi ar lietu saistītie fakti un tos apliecinošie pierādījumi. Pierādījumu vākšanas un pārbaudes apjoms ir cieši saistīts ar principa mērķi – noskaidrot patiesību lietā. Savukārt objektīvās patiesības noskaidrošanai nepietiek ar to, ka tiesa ir noskaidrojusi nepieciešamos apstākļus un savākusi attiecīgos pierādījumus – nepieciešama arī vispusīga savākto pierādījumu pārbaude un novērtēšana, argumentējot, kāpēc tiesa pieņēmusi vienu, bet noraidījusi citu pierādījumu.
Tiesu prakse liecina, ka, piemērojot objektīvās izmeklēšanas principu, tiesas visumā pareizi izprot tā jēgu un mērķi. Nekonsekvence principa piemērošanā vairāk novērojama administratīvo tiesu pirmajā darbības gadā. Kļūdas pieļautas arī 2005. gadā izskatītajās lietās, kas vairāk gan skaidrojamas ne tik daudz ar neizpratni par principa saturu un būtību, kā ar nepietiekamu tā ievērošanu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā.

Lai sekmētu vienveidīgāku izpratni par objektīvās izmeklēšanas principu, pirmās un otrās instances administratīvo tiesu tiesnešiem būtu lietderīgi organizēt semināru – vēlams diskusijas veidā – par principa jēgu, saturu, lomu un robežām administratīvajā procesā tiesā. Viens no šādiem semināriem Augstākajā tiesā notiks jau 9. decembrī, uz kuru aicināti Administratīvās apgabaltiesas tiesneši.

Ar tiesu prakses vispārinājumu var iepazīties Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Administratīvajās tiesībās.

Tiesu prakses apkopojumu skatiet šeit.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Ilze Eida, Augstākās tiesas preses sekretāre

E-pasts: ilze.eida@at.gov.lv, tālrunis: 7020395