Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas izbraukuma sēde 8. aprīlī notika Augstākajā tiesā. Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece, apakškomisijas vadītāja Solvita Āboltiņa, citi komisijas deputāti un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš iepazinās ar kritisko situāciju, kāda Augstākajai tiesai ir ar darba telpām.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un Administrācijas vadītāja Anita Kehre aktualizēja problēmu. 2007. gada beigās neizskatītas bija 1604 lietas, kas ir Augstākās tiesas vēsturē līdz šim lielākais lietu atlikums. Lai paātrinātu lietu izskatīšanu, nepieciešamas palielināt Augstākās tiesas tiesnešu skaitu. Taču jaunus tiesnešus nevar uzaicināt, jo tiesai trūkst telpu. Saeimas noteiktais Augstākās tiesas tiesnešu skaits ir 53, bet 2008. gadā strādā tikai 47. Tā nav tikai Augstākās tiesas iekšējā problēma, jo, valstij nenodrošinot pienācīgus apstākļus lietu izskatīšanai Augstākajā tiesā saprātīgos termiņos, lietu izskatīšana tiek atlikta uz arvien vēlāku laiku un cilvēkiem rodas pamats sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Līdz ar to valstij var nākties izmaksāt aizvien vairāk līdzekļu kompensācijās, zaudējot šajās prāvās.

Telpu koncepcija Augstākajai tiesai bija izstrādāta jau 2005. gadā. Tā paredz norobežot apmeklētāju un tiesas sēžu zāļu zonu no tiesnešu darba kabinetiem, efektivizēt caurlaižu režīmu, uzstādot videoapsardzi un nodrošinot pilnīgu Augstākās tiesas telpu noslēgšanu no pārējās ēkas, kā arī uzlabot darba vidi un darba drošību Augstākās tiesas telpās. Taču uzlabot darba vidi nav iespējams saspiestībā, kādā strādā Augstākās tiesas darbinieki – līdz pat 10 cilvēki vienā telpā, bet pilnīgu telpu noslēgšanu nav iespējams nodrošināt telpu izkārtojuma dēļ. 2007. gada 30. maijā ir noslēgta trīspusēja vienošanās starp Valsts kanceleju, Tieslietu ministriju un Augstāko tiesu par telpu sadali pēc Ārlietu ministrijas telpu Brīvības bulvārī 36 atbrīvošanas. Saskaņā ar vienošanos Augstākajai tiesai tiks iznomātas papildus telpas ar kopējo platību 850 kvadrātmetri. Tieslietu ministrija sniegusi informāciju, ka telpas Ārlietu ministrija atbrīvos līdz 2008. gada 1. augustam, un, pirms uz tām pāries Tieslietu ministrija, tajās tiks remontētas. Augstākā tiesa lūdz šo procesu pasteidzināt, telpu jautājumu risinot pakāpeniski.

Ekskursijā pa Augstākās tiesas telpām Saeimas deputāti iepazinās ar reālo situāciju. Liels bija pārsteigums, redzot nepiemērotos apstākļus, kādos Rīgas Apgabaltiesas pagrabstāvā atrodas Augstākās tiesas arhīvs, tas neatbilst pat arhīva minimālajām uzturēšanas prasībām. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta lieto trīs tiesas sēžu zāles un apspriežu istabas Rīgas Apgabaltiesā, un arī šo telpu stāvoklis ir katastrofāls, jo remonti tajās nav veikti. Tieslietu ministrs atzina, ka ir nepieciešama skaidra vīzija par Rīgas Apgabaltiesas telpu nākotni.

Konkrēta vienošanās vai lēmums Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas sēdē netika pieņemts, taču deputāti apstiprināja izpratni par nopietno problēmu un solīja atbalstu Augstākajai tiesai tās risināšanā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211