Satversmes tiesa 21. oktobrī ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru par atbilstošu Satversmei atzīst Civilprocesa likuma normu, kas Augstākās tiesas senatoriem paredz tiesības atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

Satversmes 92. panta pirmais teikums neparedz valsts pienākumu nodrošināt ikvienas civillietas izskatīšanu kasācijas kārtībā – atzinusi Satversmes tiesa lietā Nr. 2013-02-01 „Par Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.

Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst likuma prasībām un ja apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Civillikuma 452. panta trešās daļas noteikumu pārkāpumu, senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī tad, ja nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

Satversmes tiesas lietā bija apvienotas lietas, kas ierosinātas pēc Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienības un pēc SIA „Arkolat” pieteikumiem. Pieteikumu iesniedzējas ir risinājušas tiesā civiltiesiskus strīdus un Augstākās tiesas Senāts abos gadījumos pieņēmis lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību.

Satversmes tiesa spriedumā atkārtoti norādījusi, ka kasācijas process vērsts uz tiesību normu vienveidīgu piemērošanu un iztulkošanu visā valstī. Lai kasācijas instances tiesa varētu pienācīgi veikt savu darbu, proti, izlemt principiālus materiālo un procesuālo normu piemērošanas jautājumus, likumdevējam iespēju robežās tā ir jāatslogo no nepamatotu sūdzību izskatīšanas.

Satversmes tiesa Satversmes 92. panta pirmo teikumu vērtēja kopsakarā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu, kā arī tā piemērošanas praksi Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tiesa atzina, ka Satversmes 92. pants negarantē ikviena lēmuma pārsūdzēšanu lietas izskatīšanas ietvaros un neparedz valstij pienākumu visās lietās noteikt iespēju spriedumu pārsūdzēt apelācijas un kasācijas kārtībā. Satversme neliedz valstij noteikt, kādas lietas un pie kādiem nosacījumiem ir izskatāmas kasācijas tiesvedības kārtībā. Tas ietver arī tiesības atvēlēt noteiktu rīcības brīvību Senātam, lai tas varētu izvērtēt konkrētu lietu izskatīšanas nepieciešamību.

Tāpat tiesības uz pieeju tiesai izpaužas galvenokārt tādējādi, ka valstij ir jāizveido tiesa, kurā personas vismaz vienā pakāpē var vērsties strīda atrisināšanai. Tiesības uz pieeju apelācijas un kasācijas instances tiesai neietver prasību par ikvienas lietas izskatīšanu pēc būtības un pilna tiesas sprieduma sagatavošanu.

Pieteikumu iesniedzēji pauda viedokli, ka jautājumu par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu var izvērtēt vienīgi ierosinot kasācijas tiesvedību un izskatot lietu pēc būtības. Satversmes tiesa atzina, ka Senātā saņemto kasācijas sūdzību izvērtē senatoru kolēģija, tostarp arī iepazīstoties ar kasācijas sūdzības saturu, tiesas spriedumu un lietas materiāliem. Pēc būtības šāda procedūra ir pielīdzināma lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Turklāt kasācijas tiesvedība ir ierosināma, ja šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmās lietas nozīmi judikatūras veidošanā rodas kaut vienam no senatoru kolēģijas locekļiem.

Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma neaizskar Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības un atzina Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā oficiālās publicēšanas dienā. Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/spriedums-2013-02-01.pdf

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211