„Augstākā tiesu instance – agrāk Senāts, tagad Augstākā tiesa – visos laikos, arī padomju gados, bijusi stabilitāti, profesionalitāti, stingru mugurkaulu apliecinoša iestāde. Tas diegs, kas tur kopā biezo grāmatu, ko sauc par Latvijas tiesu vēsturi, ir ATBILDĪBA. Augstākās tiesas darbā šis vārds vienmēr bijis pašsaprotams jēdziens, darba jēga un sūtība,” Augstākās tiesas svinīgajā sēdē uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Svinīgā sēde 19. decembrī bija veltīta Latvijas augstākās tiesu instances – Senāta – dibināšanas 90. gadadienai.

I. Bičkovičs minēja vairākus Augstākās tiesas plēnuma lēmumus 90.-to gadu sākumā, kas liecina par tā laika Augstākās tiesas tiesnešu pilsonisko drosmi parādīt savu pozīciju pozitīvā attieksmē pret Latvijas valsti un apsteigt laiku, pieņemot valstiski svarīgus lēmumus, pirms vēl tos pieņēmuši likumdevēji. Piemēram, 1990. gada 14. februāra Plēnuma lēmums par tiesneša amata nesavienojamību ar piederību politiskajām partijām un sabiedriski politiskajām organizācijām, 1991. gada 11. marta plēnuma lēmums par Latvijas Republikas tiesu neatkarību, 1993. gada 15. marta lēmums par Tiesu pili, 1994. gada 31. oktobra lēmums par Tieslietu ministrijas nolikuma, kas paredzēja Augstākās tiesas pakļautību izpildvarai, atzīšanu par nelikumīgu un citi lēmumi.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs vēlēja tiem, kas Augstākajā tiesā strādā tagad un strādās turpmāk, saglabāt atbildības sajūtu, mantotu no pirmajiem senatoriem, kas tiesnešu pienākumus Senātā pildīja Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā 1918.-1940. gadā.

Saikni ar Latvijas Senātu Augstākā tiesa uztur ne tikai juridiskajā pēctecībā, bet arī pētot un saglabājot savu priekšteču vēsturi. Svinīgajā sēdē piedalījās arī Latvijas Senāta senatora Jāņa Skudres meitas Gaida Skudre un Balva Gūtmane un senatora Teodora Bergtāla meita Olga Helēna Koziorova un viņas mazbērni. Bet senatora Jēkaba Grota mazdēls Andris Grots, Siguldas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs, aizlūdzot un dodot svētību Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, arī runāja par tiesnešu darba atbildību – ne tikai likuma, valsts un tautas priekšā, bet arī Mūžīgā Dieva priekšā.

Tāpat arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtris uzrunā akcentēja Augstākās tiesas atbildību. Lai arī Latvijā nepastāv precedentu tiesības un Augstākās tiesas lēmumiem nav likuma spēks, tomēr Augstākās tiesas nolēmumos sniegto likumu interpretāciju izmanto visu instanču tiesas un šie nolēmumi aizpilda tukšo vietu – likumos neskaidri izteikto domu. „Ja likums nav skaidrs, bet ir skaidra tiesu prakse, tad skaidrs ir arī likums,” sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs un vēlēja Augstākās tiesas tiesnešiem laiku – lai ir laiks katru lietu rūpīgi izvērtēt un lai ir laiks rakstīt grāmatas, ko juristi varētu citēt un izmantot savā darbā.

Augstākās tiesas lomu tiesiskas valsts stiprināšanā, veidojot tiesu atziņas un judikatūru gan Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā, gan atjaunotajā Latvijā uzsvēra arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. „Augstākās tiesa ir pastāvīga valsts vērtība, un tādai tai jābūt arī turpmāk,” sacīja ministrs.

Senāta 90. gadadienā divdesmit pieci Augstākās tiesas tiesneši un darbinieki par ilggadēju un godprātīgu darbu saņēma augstāko tiesas apbalvojumu – Atzinības rakstu.

1918. gada 6. decembrī Tautas padomes pieņemtais „Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību” par kasācijas instanci visās lietās noteica Latvijas Senātu. 7. decembrī amatā iecelti pirmie senatori Jānis Graudiņš un Kristaps Valters, 19. decembrī vēl pieci senatori, un šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Senāta dibināšanas dienu. Senāts darbojās līdz 1940. gada 26. novembrim, kad senatori saņēma Tieslietu tautas komisāra pavēli par viņu atbrīvošanu no amata. Senāta darbu atjaunotajā Latvijas Republikā turpina Augstākā tiesa, ko veido kasācijas instance – Senāts – un apelācijas instance – Tiesu palātas.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211