Tiesas kā jaunā e-lietas projekta lietotāji pagaidām par to vēl ir kritiski – to žurnāla “Jurista Vārds” šai tēmai veltītajā 8.februāra numurā norāda tiesu pārstāvji – Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Administratīvās rajona tiesas tiesneses Arlita Zariņa un Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis.

Tēmas pieteikumā žurnāla redakcija raksta: “Jau aptuveni divus mēnešus, tas ir, no 2021.gada 1.decembra, Latvijas tiesiskās sistēmas praksē pastāv jauns elements “e-lieta”, kura nosaukums ir ļoti lakonisks, bet saturiskā un tehnoloģiskā ietilpība – milzīga. Tas ir jaunums, ar ko saistītās izmaiņas skar visu procesu veidus, visas tiesu instances un arī pirmstiesas posmu un nolēmumu izpildi. Šobrīd vēl tikai veidojas pirmā pieredze darbā ar e-lietu, un tieši šim aspektam – līdzšinējai lietotāju pieredzei un ieteikumiem gan normatīvo aktu piemērotājiem, gan arī sistēmas izstrādātājiem un ieviesējiem – ir veltīts šis tematiskais "Jurista Vārda" izdevums.

Lai gan e-lietas platforma savu praktisko pielietojumu ir sākusi decembrī, tās galvenais tiesiskais ietvars jeb “jumta” likums vēl tikai ir izskatīšanā Saeimā. Turpretim procesuālie likumi, lai nodrošinātu pakāpenisku e-lietas ieviešanu praksē jau no 1.decembra, ir pieņemti pagājušā gada rudenī: 7.oktobrī – grozījumi Kriminālprocesa likumā, 11.novembrī grozījumi Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā. Uz jautājumu, kādēļ e-lietas sistēmas darbība sākta jau 1.decembrī, nevis dažus mēnešus vēlāk, kad būtu pieņemti visi nepieciešamie normatīvie akti un būtu arī vairāk laika platformas tehniskajai un funkcionālajai izstrādei, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža skaidro, ka tas saistīts ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguves noteikumiem, kuri projekta ieviesējiem bija jāievēro. Proti, 30.novembrī bija jānoslēdz projekta 1.posms, kura ietvaros e-lietas platforma bija jāiedzīvina.

Sasteigtība, negatava tehniskā sistēma, neefektīvi funkcionalitātes risinājumi – tā e-lietas procesa ieviešanu vērtē tiesu pārstāvji, kas ir šīs sistēmas lietotāji. Uz to jau 2021.gada 9.decembrī norādīja Augstākās tiesas plēnums, pieņemot lēmumu “Par tiesību uz taisnīgu tiesu un vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanu saistībā ar tiesu darba digitalizāciju”.

Arī “Jurista Vārda” tematiskajā numurā Veronika Krūmiņa un Arlita Zariņa norāda, ka nav bijusi tiesu reāla iesaiste digitalizācijas risinājumu izstrādē, līdz ar to jaunie risinājumi ir lietotājiem neērti un nekvalitatīvi. “Digitalizācija nevarētu būt pašmērķīga, proti, tikai tāpēc, lai tāda būtu, neraugoties uz efektivitātes trūkumu. Pašlaik, mēģinot izmantot piedāvātos digitālos risinājumus, kā arī iepazīstoties ar informāciju par to nākotnes piedāvājumiem, nav saskatāmi reāli ieguvumi, bet saskatāms risks, ka tiesas darbs būs laikietilpīgāks, neērtāks un kopumā neefektīvāks,” norāda administratīvo tiesu tiesneses.

Savukārt Rihards Gulbis uzsver, ka līdzšinējās diskusijās par e-lietas ieviešanu konstatējami divi vēstījumi, kas ir maldinoši un apgrūtina e-lietas ieviešanas procesa trūkumu operatīvu apzināšanu un novēršanu, kā arī sekmīgu e-lietas projekta turpmāku īstenošanu.

Pirmkārt, norādes uz šiem trūkumiem tiek iztulkotas kā tiesu grūtības pieņemt pārmaiņas un apgūt jaunas tehnoloģijas. Taču, kā norāda autors, e-lietas lielākais trūkums šobrīd ir tas, ka tā kā mūsdienīgs tiesas darba instruments nemaz vēl nav ieviesta: “Civillietu izskatīšanā tiesām arvien jāizmanto jau krietni sen izveidotā Tiesu informatīvā sistēma, kurā no lietotāja skatpunkta veikti vien kosmētiski uzlabojumi. Līdz ar to šobrīd ir pāragri aicināt sistēmas lietotājus pieņemt jaunās tehnoloģijas un atziņas par sistēmas ieviešanas trūkumiem skaidrot ar grūtībām tās pieņemt, jo viņiem nemaz nav bijusi nodrošināta iespēja ar šādām tehnoloģijām strādāt.”

Otrkārt, tiek norādīts uz to, ka neviena IT sistēma nav uzreiz gatava. Tam zināmā mērā var piekrist, norāda Rihards Gulbis, taču, “līdzīgi kā dzīvojamo ēku nevarēs nodot ekspluatācijā, ja būs uzbūvēts tikai tās karkass, tā arī IT sistēmai, pirms to nodod tās lietotāju rīcībā, lai nodrošinātu ikdienas darbu (nevis veiktu testēšanu), ir jāsasniedz zināma gatavības pakāpe, kas e-lietas gadījumā ir sistēmas funkcionalitāte vismaz tādā līmenī, kādu nodrošina papīra formā vesta lieta”.

Taču tiesu pārstāvji saglabā cerību, ka mācības, kas gūtas pirmajos mēnešos, īpaši par nepieciešamību sistēmas funkcionalitātes attīstībā daudz vairāk iesaistīt sistēmas lietotājus, tiks ņemtas vērā un galarezultātā izdosies radīt mūsdienīgu IT rīku tiesvedības procesa efektīvai īstenošanai. No šāda mūsdienīga rīka izveidošanas ieguvēji būtu ne vien tiesas, bet arī visi lietu dalībnieki un arī plašāka sabiedrība, jo katrs tehniskais risinājums, kas palīdz tiesām efektīvāk īstenot to funkcijas, sekmē arī tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvāku nodrošināšanu.

 

Skatiet plašāk:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211

"Jurista Vārds" publicitātes footo